Kas ir pašnodarbinātais un kādas ir viņa iespējas iesaistīties sociālajā apdrošināšanā?
Kas ir pašnodarbinātais un kādas ir viņa iespējas iesaistīties sociālajā apdrošināšanā?
– Pašnodarbinātā persona ir zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, privātās prakses ārsts, individuālā darba veicējs. Tas ir arī mākslinieks, kurš saņem autoratlīdzību, zvērināts advokāts, notārs, revidents, zemes iznomātājs vai namīpašnieks.
Ja katru gadu tiek nopelnīts vismaz 540 latu, obligāti jāiesaistās sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tādējādi tiek nodrošināta pensijas kapitāla uzkrājuma veidošanās un iespēja saņemt pabalstus sociālā riska situācijās.
Pašnodarbinātais ienākumus gūst no savas darbības un, iesaistoties sociālajā apdrošināšanā, sociālās iemaksas ir jāmaksā pašam par sevi. Tā veidojas pensijas kapitāls un tiek iegūtas tiesības saņemt slimības, pirmsdzemdību un pēcdzemdību pabalstu, invaliditātes pensiju.
Pašnodarbinātās personas apgādnieku nāves gadījumā ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pašnodarbinātā persona nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, kā arī pabalstu sakarā ar negadījumiem darbā. Pašnodarbinātais pats atbild par sava darba apstākļiem un drošību.
Kā var kļūt par pašnodarbināto personu?
– Lai kļūtu par pašnodarbināto personu, jāreģistrējas savas dzīvesvietas Valsts Ieņēmumu dienestā desmit darba dienu laikā no dienas, kad iegūts pašnodarbinātā statuss. To apliecina noteikts dokuments. Piemēram, zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašniekam – LR Uzņēmumu reģistra izsniegta reģistrācijas apliecība, prakses ārstam – ārsta sertifikāta un ārsta prakses reģistrācijas apliecība.
Vai sociālās apdrošināšanas sistēmai var pievienoties, ja cilvēks nav ne pašnodarbinātais, ne darba ņēmējs?
– Likumdošana paredz iespēju arī brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Tas attiecas uz cilvēkiem, kam nav regulāru ienākumu. Brīvprātīgi apdrošināties var personas, kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai, piemēram, mājsaimnieces. Brīvprātīgo apdrošināšanu var veikt, maksājot sociālās iemaksas no minimālās summas – 1080 latiem gadā. Maksimālā summa ir 15000 latu. Sociālajās iemaksās tiek maksāts 27,1 procents no šīs summas. 20 procentu, tāpat kā pārējiem, tiek ieskaitīti pensijas kapitālā.
Skaidrojumu sagatavojusi Labklājības ministrija
