Cienījamais M. K.! Jūsu raksts «Faktus, nevis emocijas» 20. novembra «Bauskas Dzīves» numurā (2. lappusē) vispirms rada izbrīnu par acīs krītošām pretrunām Jūsu izteikumos.
Cienījamais M. K.! Jūsu raksts «Faktus, nevis emocijas» 20. novembra «Bauskas Dzīves» numurā (2. lappusē) vispirms rada izbrīnu par acīs krītošām pretrunām Jūsu izteikumos.
Gribētos uzdot dažus jautājumus par Jūsu rakstā pausto.
Kad Valsts prezidente ir ieteikusi neprofesionāļiem ķerties pie darba, kurā tie neorientējas?
Kā prezidente «tika iedzīta stūrī»? Vai intervētājs, Jūsuprāt, var jautāt visu ko par Latviju, gaužām vāji zinot vai izliekoties, ka nezina Latvijas vēsturi. Turpretī prezidentei jāpatur prātā gandrīz vai visu pasaules valstu likumdošana?
Pilnīgi nezinot, kādi jautājumi sekos, Vaira Vīķe-Freiberga atbildēja raiti, ar smaidu un sevi cienot, labi saprazdama, ka pārstāv Latvijas valsti.
Prezidente tiešām parādīja lielu drosmi, uzņemdamās pildīt valsts vadītājas pienākumus, tikai vēlāk reālajā darbā apjaušot, kādā postkomunisma «šļurā» iebridusi.
Vai Jūs bijāt Rīgā uz barikādēm un krievu tautības tantiņas Jums nesa termosus ar karstu tēju? Vai toreiz arī domājāt, ka Sibīriju pārcietušajiem piemīt atriebes alkas?
Diplomātija un reālā dzīve ir divas dažādas lietas. Lielākā daļa latviešu nešķiro valsts iedzīvotājus pēc tautības, bet sadzīves sīkumi nav jāreklamē visai pasaulei. Interesanti, kāpēc domājat, ka prezidente neko nezina par Baigo gadu?
Varam pateikties Dievam, ka mums beidzot ir vispusīgi izglītota, starptautiski pieredzējusi prezidente, kura vēlas rūpēties, lai Latvija kļūtu par patiesi demokrātisku valsti.
