Gribētu izteikt savas domas par nesenajiem 18. novembra svētkiem.
Gribētu izteikt savas domas par nesenajiem 18. novembra svētkiem.
Jau pagājušajā gadā šajos svētkos evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps J. Vanags sprediķī atspoguļoja īsto valsts stāvokli. Faktiski to vajadzēja darīt Valsts prezidentei. Šogad arhibīskaps J. Vanags atteicās vadīt ekumenisko dievkalpojumu. Es domāju, ka arhibīskaps pateica patiesību par situāciju valstī, neliekuļojot kristiešu un tautas priekšā.
Radiorunā Valsts prezidente atļāvās pateikt, ka arhibīskaps nav savā vietā, gans atstājis avis kritiskā brīdī. Cienījamā prezidentes kundze! Gans nav atstājis savas avis, bet gan aizsargājis tās no vilkiem avju ādās, no viltus praviešiem.
Mūsu augstie varas vīri, uzturoties ārzemēs, tik diedelē ārvalstu vīru atbalstu uzņemšanai ES. Šaubos, vai ar tādu nabadzības un korumpētības nastu par mums priecāsies ES.
Valsts prezidentes uzrunā 18. novembrī Doma laukumā nekā ievērības cienīga nebija, ja neskaita aicinājumu «dzīvosim draudzīgi». Kā lai jaunbagātnieki sadzīvo draudzīgi ar nabaga pensionāriem un citiem maznodrošinātajiem, kuri skaita pēdējos santīmus, lai nopirktu maizes kukulīti?
Mūs aicina: «Ziedojiet Brīvības piemineklim!» Kāpēc jaunbagātnieki neziedo? Vai tos tūkstošus latu, ko izšāva gaisā 18. novembra miglā, nevajadzēja nodot Brīvības pieminekļa atjaunošanai, nevis bezkaunīgi diedelēt no Latvijas iedzīvotājiem latus?
M. SUPE Saulainē
