Māra Bite Īslīces pagasta padomē ievēlēta no kandidātu saraksta «Savai zemei».
Māra Bite Īslīces pagasta padomē ievēlēta no kandidātu saraksta «Savai zemei». Darbu pašvaldībā sākusi 1992. gada martā un strādājusi par nodokļu inspektori. Tā paša gada decembrī viņu ievēlēja par pagasta valdes priekšsēdētāju. 1994. un 1997. gada vēlēšanās atkal kļuvusi par deputāti un pašvaldības priekšsēdētāju. M. Bite ir Bauskas rajona Padomes priekšsēdētāja vietniece. Viņas meitas studē, ģimene dzīvo privatizētā trīsistabu dzīvoklī Līduma ciematā. M. Bite ir Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Pirms atbildēm uz jautājumiem M. Bite sacīja: – Man vienmēr gribējies, lai katrs iedzīvotājs būtu lepns par to, ka viņš dzīvo Īslīces pagastā. Ar tādu domu es strādāju. Ja ir lepnums par savu ģimeni, par savu skolu, īpaši par pagastu, tad cilvēks nes tālāk pagasta vārdu.
Kā jūs raksturotu Īslīces pagasta padomes deputātu un darbinieku veikumu?
– Mūsu padomes darbs bijis sekmīgs, jo esam līdzīgi domājoši. Ir jautājumi, kurus padomes sēdēs risinām arī strīdoties – tādēļ, lai ar labākiem līdzekļiem sasniegtu mērķi. Strīdi nekad nav bijuši ietiepības dēļ. Strādājuši esam labi, īstenoti mūsu priekšvēlēšanu programmas visi punkti, jo tie bija reāli.
Kuras uzskatāt par pašvaldības darba stiprajām pusēm?
– Pirms četriem gadiem ievēlētie deputāti par prioritāti izvirzīja izglītību. Tā ir arī mana pārliecība, ka tikai izglītotiem cilvēkiem iespējams kaut kādā veidā sakārtot dzīvi un tikt tajā uz priekšu. Pašvaldībai jāizdara pilnīgi viss, lai mūsu bērni būtu nodrošināti pēc iespējas ar augstākas kvalitātes izglītību. Mums tas izdevies. Daudzās vietās skolas likvidē, bet mēs paguvām izveidot vidusskolu. Tas ir vislabākais, ko esam izdarījuši.
Cik štata darbinieku ir Īslīces pagasta padomē? Vai salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām to skaits palielinājies?
– Mainījusies struktūra, bet darbinieku skaits nav palielinājies. Likvidētas dažas struktūras, no jauna izveidota attīstības nodaļa un darbā pieņemta tās vadītāja. Paplašināts sociālais dienests, ir trīs darbinieki, neskaitot pansionāta vadītāju. Bijušais bērnudārzs un pamatskolas filiāle pārveidoti par jauniešu un ģimeņu atbalsta centru. Pagastmājā ir 13 darba vietu, bet pavisam pašvaldības pārraudzībā ir 70 strādājošo, ieskaitot skolu un pansionātu.
Pašvaldības darbinieks un viņa sūtība. Vai šie jēdzieni ir mainījušies?
– Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kura realizē likumā noteiktās funkcijas, ievērojot iedzīvotāju intereses. Veicamo funkciju skaits ir palielinājies, vajadzīga daudz lielāka kompetence. Valstī tiek pieņemti likumi, kas pašvaldībai būtu jāpilda, taču līdzekļu nepietiek. Jādara viss, lai veicinātu iedzīvotāju labklājību, bet nav ar ko to izdarīt. Daudz likumu neatbilst reālai situācijai, bieži tos nepilda, – ne jau pašvaldības, bet valsts un arī citas institūcijas. Tas ir bēdīgākais un grūtākais.
Pašvaldības ir kā starp diviem dzirnakmeņiem – starp iedzīvotājiem un valdību. Iedzīvotāji pašlaik visvairāk palīdzību meklē pašvaldībā. Viņi nāk un lūdz, un taujā. Tā kā budžeta līdzekļu pagastam ir maz, tad jāveic psiholoģisks darbs. Jācenšas uzklausīt katru un, ja ne citādi, tad sarunā jāatrod veids, kā cilvēkam palīdzēt.
Katra pašvaldība veido savu iekšējo struktūru. Vai jūs tā apmierina?
– Ir ļoti pareizi, ka pašvaldībās ievieš izpilddirektora amatu, viņa pienākums ir risināt saimnieciskās lietas. Pašvaldību padomju priekšsēdētājiem būtu aktīvāk jāsadarbojas ar lēmējinstitūcijām par sabiedrības attīstības veicinošu likumu izstrādi un pieņemšanu.
Plašajā Īslīces pagastā ir savas nomales. Vai tās nav aizmirstas?
– Jā, mums ir nomales, citādāk nemaz nevar būt. Tās nav pamestas novārtā, jo ceļu un teritorijas sakopšana notiek centrā un nomalēs. Tiek appļautas grāvmalas, ceļus greiderē. Ko mēs varam, to darām visā pagastā vienādi. Komunālā saimniecība tiek uzturēta arī Pastališķos, lai gan zaudējumi šeit prāvi, jo iedzīvotājiem ir niecīga maksātspēja.
Kā pagasta padome veicina uzņēmējdarbību?
– Mūsu pagastā ir 86 dažādas uzņēmējdarbības veicēji, neskaitot zemnieku saimniecības. Pašvaldība visiem uzņēmējiem sniedz jebkuru veidu palīdzību – konsultatīvo, juridisko. Tiem, kuri sāk darbību pašvaldībai piederošās telpās, nosakām pazeminātu īres maksu. Piecus gadus rīkojam pasākumu «Mēs Īslīcei». Tā ir vietējo uzņēmēju izrādīšanās, tā cits citu vairāk iepazīst. Arī pagasts labāk ievēro savus uzņēmējus. Šogad izveidots pagasta uzņēmēju klubs, kura saietos es regulāri piedalos.
Kas noticis ar Līduma kultūras namu? Šajā sezonā darbība apsīkusi. Līdz šim tā bija iecienītu sarīkojumu norises vieta.
– Ar Līduma kultūras namu nav noticis nekas īpašs. Pašlaik nav aktīva, enerģiska, ļoti spēcīga kultūras nama vadītāja, strādā vietas izpildītājs. Darbība pulciņos turpinās tāpat kā līdz šim. Netiek rīkotas balles un vakari pie galdiņiem. Kamēr atradīsim jaunu talantīgu kluba vadītāju, tikmēr pieklusēsim.
Vai jūs atceraties un apsveicat ilggadējos iedzīvotājus jubilejās?
– Jubilārus mēs apsveicam pagasta informatīvajā izdevumā «Īslīces pagasta vēstis», tas notiek reizi ceturksnī.
LLT ir likvidēta centrālā apkure, kas kādreiz bija labākā rajonā. Tarifi par komunālajiem pakalpojumiem ir ļoti augsti. Ja jūs ievēlēs Bauskas Domē, varbūt pilsētu sagaidīs tāds pats liktenis?
– Centrālās apkures sistēma bija ļoti nekvalitatīvi izbūvēta, siltums maksāja dārgi, pat 50 santīmu par kvadrātmetru. Iedzīvotāji nespēja samaksāt, 1995. gadā izveidojās parāds 70 tūkstoš latu. Lielā katlumāja bija nerentabla, iedzīvotāji sāka atteikties no apkures. Kooperējoties atsevišķām mājām, apkure ir nodrošināta.
Neņemos spriest par Bauskas siltumapgādi. Turklāt neviens deputātu kandidātu saraksts vēl nav sastādīts, kurā būtu arī mans vārds.
Kāpēc jūs ignorējat ievērojamu cilvēku dzimšanas vietas, piemēram, Latvijas Armijas ģenerāļa Berķa piemiņas vietu Īslīces pagastā? Vai tāpēc, ka neieguvāt viņa zemīti?
– Tas ir nepareizi teikts, ka ignorējam ievērojamu cilvēku dzimšanas vietas. Mēs risinām jautājumu par ģenerāļa piemiņas vietas labāku sakopšanu. Pieminekli uzstādīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrība pēc Zeltiņa kunga ierosmes, nesaskaņojot projektu ar pašvaldību. Šī vieta atrodas privātā zemē, tādēļ pagastam nav tiesību izdarīt kādas korekcijas. Esam runājuši ar zemes īpašnieci Veltu Zeniņu, lai to sakārtotu. Mums šīs vietas sakopšanu neuztic, taču sekosim, lai tā būtu piemiņas vietas cienīga. Uz ģenerāļa Berķa zemi nekad neesmu pretendējusi.
Ko M. Bite ir izdarījusi veselības aprūpes labā, būdama sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, atdodot slimnīcu pilsētai? Vai tā nav atbildības «nolikšana»?
– Runājot par slimnīcu, mēs esam sakārtojuši lietas, kā to nosaka likumdošana. Likumā «Par pašvaldībām» 15. panta 6. punktā teikts, ka vietējai pašvaldībai jānodrošina veselības aprūpes pieejamība, kā arī jāveicina veselīgs dzīvesveids. Jebkura pašvaldība gādā par šo aprūpi savā teritorijā, izņemot Bausku, jo slimnīcu un poliklīniku uzturēja rajona Padome. Bauskas pilsētas pašvaldība pārņēma slimnīcu, kā tas ir pašvaldību likumā noteikts. Visas ar iedzīvotāju primāro aprūpi saistītās lietas deleģētas pirmā līmeņa pašvaldībām. Rajona pašvaldībai jānodrošina pārstāvniecība reģionālajā slimokasē, kur esmu es un Iecavas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Pelsis.
Kur mēs varam līdzināties Eiropas Savienībai?
– Manas domas ir tādas, ka nevajadzētu tik ļoti tiekties pēc Eiropas Savienības. Jāpārdomā visi nosacījumi. Es negribētu, ka mēs zaudētu latvisko identitāti.
Ja es neesmu 18% nodokļu maksātājs, kādēļ nevaru savu produkciju pārdot? Kādēļ sīkie zemnieki nevar nopirkt tehniku ar atlikto maksājumu?
– Tāda ir likumdošana un pašvaldības neko nevar mainīt, jāmeklē zemkopības un finansu ministru palīdzība.
P. S. Izmantoti lasītāju jautājumi.
