Neatkarīgas valsts apstākļos 20. – 30. gadu sākumā aktīvi darbojās daudz interešu un grupu biedrību.
Neatkarīgas valsts apstākļos 20. – 30. gadu sākumā aktīvi darbojās daudz interešu un grupu biedrību. Savas domubiedru grupas Bauskā bija arī lielākajām tā laika minoritātēm – ebrejiem un vāciešiem.
Jebkuras ebreju kopienas centrs ir sinagoga, jebkura kopiena pilnībā uzņēmās rūpes par savējo garīgajām un materiālajām vajadzībām. Bauskas ebreju kopienas garīgo lietu valdes paspārnē jau 19. gadsimtā bija izveidojušās vairākas ar kopienas tiešajiem pienākumiem saistītas biedrības, piemēram, labdarības biedrības ebreju trūkumcietējiem, kas turpināja darboties arī 20. un 30. gados.
Bauskas rabīns Jozefs Mordehajs Eliasbergs 19. gadsimta otrajā pusē bija viens no cionisma kustības aizsācējiem. Vēlāk cionisma kustība radīja daudzas dažādas politiska rakstura (gan kreisi noskaņotas, gan labēji pilsoniskas) ebreju nacionālās biedrības.
Pilsoniska rakstura aktīvo ebreju nacionālistu biedrība bija Josifa Trumpeldora ebreju nacionālā biedrība, kuras nodaļa Bauskā sāka darboties 1926. gada 13. novembrī. Tās vadītājs bija Ārons Šļamovičs. Vēlāk biedrību Bauskā vadīja Mihelis Jakobsons, Kalmans Lēvenšteins un Josifs Mekuzs. Biedrības statūtos bija paredzēts, ka tās darbība ir vērsta uz ebreju nacionāli kulturālo audzināšanu un fiziskās kultūras un sporta veicināšanu. Tās biedriem bija aizliegts iesaistīties azarta spēlēs, lietot reibinošus dzērienus, apmeklēt izpriecu un tamlīdzīgas vietas, kas kaitē cilvēka tikumībai.
Domubiedru grupas jauniešiem
Pēc darbības satura līdzīga iepriekšminētajai biedrībai bija 1930. gada 13. novembrī Bauskā izveidotā Ebreju darba jaunatnes biedrības vietējā nodaļa. Tā atšķīrās vienīgi ar kreiso orientāciju. Biedrība skolotājas Esteres Kacs vadībā pastāvēja līdz 1934. gada 16. maijam, kad tās darbība pēc valsts apvērsuma tika apturēta ar iekšlietu ministra rīkojumu, kā tas šajā laikā notika vēl ar daudzām citām biedrībām visā Latvijā.
Pavisam neilgu laiku – no 1933. gada 24. oktobra līdz 1934. gada 16. maijam – Bauskā darbojās Palestīnas pionieru biedrības nodaļa. Tās priekšsēdētājs bija Dāvids Lapa. Tā bija jaunatnes biedrība, kas darbojās ebreju jaunatnes izglītošanā, lai sagatavotu jaunatni, kas spētu doties uz Palestīnu, kur radītu ebreju kolonijas.
Nonāk policijas redzeslokā
Pirmā ebreju biedrība Bauskā pēc valsts neatkarības pasludināšanas bija 1920. gada 3. jūlijā izveidotā Ebreju kultūras biedrības «Arbeitercheim» Bauskas nodaļa, kas darbojās pavisam neilgi – līdz 1922. gada jūnijam. Tās statūtos bija paredzēta ebreju kultūras un vēstures propaganda, taču šīs biedrības aktīvisti Bauskā nonāca policijas uzmanībā, jo visi viņi bija iebraukuši Latvijā no Krievijas un skaitījās politiski neuzticami. 1922. gada 14. maijā Bauskas pilsētas vecākais policijas kārtībnieks Suiķis ievāca ziņas par biedrības darbību. Viņa ziņojumā konstatēts, ka tajā darbojas piecas politiski neuzticamas personas – Aiziks Lēvenšteins (vēlākais pilsētas Domes deputāts), Ārons Zalmanovičs, Isers Mihelsons, Beta Gude un Boriss Nisselovičs (vēlāk viens no atzītākajiem pilsētas slimnīcas ārstiem). Turklāt I. Mihelsons ir bijis iepriekš sodīts par krāpšanu, B. Nisseloviča biogrāfijā politisko neuzticamību raksturojis fakts, ka viņš Krievijā ir bijis ārsts Sarkanajā armijā, bet par skolotājas B. Gudes politisko pārliecību savāktā informācija liecinājusi, ka viņa ir bijusi liela komunisma piekritēja. Tomēr policijas rīcībā nebija pietiekamu faktu, lai apsūdzētu biedrību pretvalstiskā darbībā.
Uztur vācu pamatskolu
Savas biedrības bija arī Bauskas pilsētā dzīvojošiem vāciešiem. 1923. gada 19. oktobrī Bauskā tika izveidota Vācu vecāku savienības Bauskas nodaļa, kas bija izteikta vāciskas izglītības biedrība. Tā uzturēja pilsētas vācu pamatskolu, apgādājot to ar visu nepieciešamo, kā arī ar stipendijām un pabalstiem palīdzēja sekmīgākajiem skolēniem. Biedrības vienīgais priekšsēdētājs visu tās pastāvēšanas laiku bija uzņēmējs Bruno Lodings. Biedrība apturēja darbību neilgi pirms vāciešu repatriācijas 1939. gadā. Pirms biedrības darbības apturēšanas tajā bija 42 biedri.
1933. gada 16. oktobrī tika dibināta Vācu jaunatnes savienības Bauskas nodaļa. Tās priekšsēdētājs bija Alfrēds Tīrmanis, bet kopš 1936. gada – Zigrīda Brandenburgs. Biedrības statūtos bija paredzēta darbība, kas veicinātu Latvijas vācu jaunatnes vienotības radīšanu un tās garīgo attīstību. Vairāki vēsturnieki ir atzinuši, ka Vācu jaunatnes savienības darbībā Latvijā bija vērojama slēpta nacistiskā ideoloģija. Arī šīs biedrības darbība tika pārtraukta neilgi pirms vāciešu repatriācijas 1939. gadā.
