Ceturto gada nogali «Bauskas Dzīve» redakcijā sagaidījusi mūspuses cilvēkus, kuri ziedo Ziemsvētku labdarības akcijai «Atveriet sirdis, atveriet makus!».
Ceturto gada nogali «Bauskas Dzīve» redakcijā sagaidījusi mūspuses cilvēkus, kuri ziedo Ziemsvētku labdarības akcijai «Atveriet sirdis, atveriet makus!». Tā nu noslēgusies, tagad mums pašiem atliek vien sanestās lietas un dāvaniņas sašķirot, glīti sapakot un nogādāt tiem, kuriem tās visvairāk vajadzīgas.
Bet vajag daudziem… Vajag visa gada garumā, protams, ne tikai kampaņveidīgi Ziemsvētkos vien. Tomēr arī tas ir jauki, ka vismaz gada tumšākajā laikā sevi sapurinām, domādami par citiem, jo, palīdzēdami citiem, palīdzam arī sev.
Vecumniekos veco ļaužu pansionātā «Atvasara» klausījos radio «SWH» rīkotajā labdarības koncertā un domāju – kāpēc mūsu valstī tieši masu mediji (dažādas avīzes, žurnāli, televīzijas kanāli un radio) organizē labdarības akcijas. Normunds Rutulis dziedāja, un es centos rast atbildi savam jautājumam… Laikam jau tāpēc, ka žurnālistiem cilvēku reālā dzīve redzama jo skaidri, tāds darbs. Redakcijās saplūst tik daudzi dzīves stāsti, un aizvien biežāk gribas palīdzēt ne tikai ar rakstīšanu, bet arī praktiski. Ir ļoti daudz ļaužu, kuri brīnās, kad viņiem stāstu – labdarībai jūs varētu sagādāt kaut vai bērnu apakšveļu, jo ir bērni, kuriem apakškrekliņi vienos caurumos…
Šovasar pilsētas bērni, kas atradās Domes organizētajā nometnē, devās nakts pārgājienā. Kāda māmiņa bija ļoti noraizējusies, ar ko viņas atvase naktī guļot apsegsies, līdzi iedot segu nevarot, tādas neesot. Pusaudzis izdara noziegumu – laupa, jo radiniece, pie kuras viņš dzīvo, ir smagi slima. Strādāt nevar, pelnīt nevar, bet zālēm vajag daudz, daudz naudas. Kā lai puika uz to visu noskatās, kā to lai pārdzīvo… Viņš izdomā naudu nozagt. Kad diendienā šis bērnu dzīves zemslānis nāk klāt, es jo vairāk pārliecinos, ka bērni jāsargā no sāpēm. Šos vārdus sen tiku lasījusi kādā grāmatā – sāpes ir pieaugušo daļa. Bērni nedrīkst ciest sāpes, jo, reiz tās izcietuši, viņi nekad nespēj būt bērnišķīgi…
Bauskas slimnīcā tikusi atvesta 52 gadus veca sieviete, kuras svars nedaudz virs 20 kilogramiem. Vienīgais vārds, ko viņa spējusi pateikt, – maizīti… Novārgusi no bada. Un to tik ilgi neviens nav manījis?
Gadsimts un gads mums parādījis, ka cilvēks pret cilvēku izturas necilvēciski. Vai šis pierādījums mums kaut ko arī māca? Jāpasteidzas būt labiem, jo ilgs laiks tam nav dots.
Lasītāj, kad tu sēdēsi pie Adventes otrās sveces un pie skaisti klāta galda, iedomā par tiem, kam salst. Un daudzkārt ne jau cilvēku vienu pašu spēkos novērst to, ka viņiem ir tik ledusauksta dzīve, ierobežota dzīve. Dzīve bez drošības jostas.
