Bauskas Domes deputātiem šonedēļ būs jāizlemj, vai pagarināt darba līgumu ar pilsētas slimnīcas direktori Valentīnu Ziedoni.
Bauskas Domes deputātiem šonedēļ būs jāizlemj, vai pagarināt darba līgumu ar pilsētas slimnīcas direktori Valentīnu Ziedoni. Vienprātības nav, jo direktores enerģiskā rīcība bieži nav saskanējusi ar agrāk ierasto medicīnas iestādes vadības stilu, garu un tradīcijām.
Tomēr ne Valentīna Ziedone, ne viņas priekšteči, slimnīcas vadītāji – galvenie ārsti – nav vainojami, ka logu rāmji šķirbaini, grīdas dēļi sapuvuši un linolejs vienos caurumos. Vai pārmest slimnīcas direktorei, ka pēc veiktajiem remontiem slimniekiem un mediķiem kļuvis siltāk, ērtāk, omulīgāk?
Vienā no izdevuma «Ārstam un pacientam» numuriem par pārmaiņām Jelgavas pilsētas slimnīcā stāstīja tās direktors, ārsts traumatologs ortopēds Andris Ķipurs. Ekonomiskā un finansiālā situācija, viņam pārņemot varu, bijusi vēl sarežģītāka nekā Bauskā. Taču, piekrītot stāties amatā, Andris Ķipurs vienlaikus panācis, ka Jelgavas Dome ieskaitījusi slimnīcas budžetā 25000 latu no privatizācijas fonda līdzekļiem. 2000. gadā pašvaldība no sava budžeta slimnīcai atvēlējusi 50000 latu, remontiem papildus saņemts vēl 12000 latu. Lai mainītu ārstniecības darba stilu, lai nenoslīktu parādos, vajadzēja naudu, uzsver Andris Ķipurs, kurš jau sagatavojis līdzekļu pieprasījumu nākamajam gadam.
Jelgavas domnieki acīmredzot sapratuši, ka slimnīca ir nepieciešama, turklāt iedzīvotājiem, nevis deputātiem pašiem. Vai to sapratīs Bauskas domnieki?
Viduslatvijas slimokases dati liecina, ka no visām Zemgales slimnīcām Bauskā ir vistrūcīgāk ar medicīnisko aparatūru, kas nepieciešama izmeklēšanai un diagnozes noteikšanai. Tāpēc jau kļuvis apšaubāms, vai mūsu slimnīcā spēs apmierināt prasības primārās veselības aprūpes nodrošināšanai, kā to prasa Valsts Obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra. Slimnīcas direktore V. Ziedone atzina, ka nav ņēmusi kredītus, nav meklējusi līzinga iespējas aparatūras iegādei, lai nepalielinātu jau esošo parādu nastu. Šajā brīdī jāsāk prātot, kam domāta slimnīca – lai tās gultā siltumā gulētu vai ārstētos?
Padarot neatliekamo medicīnisko palīdzību par maksas pakalpojumu, Bauskas «ātrajiem» vidējais izsaukumu skaits sarucis līdz 3,9 vidēji dienā uz brigādi. Tāpēc, ka viena izsaukuma cena salīdzinājumā ar citiem rajoniem ir visdārgākā – Ls 22,5 (vidēji slimokasē – Ls 12). Cilvēki vairs pat nesauc pēc palīdzības…
Mēdz teikt, ka ar labiem nodomiem esot bruģēts ceļš uz elli. Ar šiem nodomiem vien nepietiek. Slimnīcas vadībai nav pie baznīcas jāstāv ar ziedojumu kuli vai jāgaida, ka kaut ko pašiem nederīgu atvedīs kolēģi no Zviedrijas. Bez pašvaldības stabila finansējuma Bauskas slimnīcai bankrots ir neizbēgams, un gluži vienalga, kurš tad sēdēs direktora krēslā.
