Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Kultūras ministrs Nauris Puntulis šodien “Lejeniekos” izsludinās Plūdoņa jubilejas gadu

Otrdien, 12. septembrī, Bauskas novadu apmeklēs kultūras ministrs Nauris Puntulis, liecina ministra publiskotā darba kārtība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ņemot vērā, ka nākamgad dzejniekam Vilim Plūdonim apritēs 150 gadi, kultūras ministrs šodien paredzējis izsludināt Viļa Plūdoņa gadu, kura lielākais akcents būs jaunas ekspozīcijas izveide V.Plūdoņa muzejā “Lejenieki”.

 Paredzēts, ka N. Puntulis klātienē iepazīsies ar paveiktajiem rekonstrukcijas darbiem un jaunās ekspozīcijas veidošanas gaitu.

“Lai nodrošinātu kvalitatīvu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un sagaidot dzejnieka 150 gadu jubileju, ir būtiski atjaunot gan pašu ēku, gan veidot mūsdienīgu ekspozīciju. Šajā procesā ir būtiska sadarbība starp pašvaldību un valsti. Savā ziņā visas iesaistītās puses ir veikušas mājas darbu, lai sagatavotos V. Plūdoņa jubilejas gadam. Ceru, ka arī daudzi kultūras pasākumi nākamgad gan dzejnieka dzimtajā pusē, gan arī visā Latvijā tiks veltīti šai jubilejai, sniedzot impulsu viņa daiļrades padziļinātai apguvei,” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2023. gadā Kultūras ministrija ir atvēlējusi Bauskas novada pašvaldībai 120 000 eiro Viļa Plūdoņa muzeja jaunās ekspozīcijas izveidei 2023. gadā – gan eksponātu restaurācijai, gan iegādei, izgatavošanai un ekspozīcijas iekārtošanai. 

Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ansamblis sastāv no dzīvojamās mājas un vairākām saimniecības būvēm, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas kompleksu un ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko vērtību un ir publiski pieejams. Muzeja galvenais uzdevums ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi.

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, līdz 1922. gada 30. janvārim īstajā vārdā Vilis Lejnieks; 1874–1940) – dzejnieks, skolotājs. Viens no izcilākajiem latviešu liroepiķiem un bērnu dzejas autoriem. Alegorisko poēmu “Divi pasaules”, “Atraitnes dēls” (1901) un “Uz saulaino tāli” autors. 1908. gadā tika izdots viņa tulkotais Nīčes meistardarbs “Tā runāja Zaratustra”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (4)

  1. Bildēs taču varēja redzēt, ka kaut kādi pionieri bija savesti onkulim Zaķīša pirtiņu deklamēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.