Bauskas pilī noslēgusies 2000. gada tūrisma sezona. Kā pils muzejam klājas, kas paveikts?
Bauskas pilī noslēgusies 2000. gada tūrisma sezona. Kā pils muzejam klājas, kas paveikts?
Muzejs ir centies iekapsulēties un, tēlaini izsakoties, «elpot tikai uz iekšu». Tādēļ šogad esam iztikuši bez plašiem kultūras pasākumiem (Senās mūzikas festivāla, Viduslaiku dienas u. c.). Tomēr arī šādos eksistenciālos apstākļos esam domājuši par attīstību.
Muzejam šogad desmit gadu. Esam izstrādājuši darbības analīzi un attīstības plānu, ko, veicot muzeja detalizētu pārbaudi, atzinīgi novērtējusi autoritatīva ekspertu komisija, piešķirot akreditēta, t. i., valsts atzīta muzeja statusu. Dokuments aptver visas muzeju darbības formas – pils izpētes, projektēšanas darbus, ekspozīciju un izstāžu gatavošanu, krājuma veidošanu un saglabāšanu, darbu ar apmeklētājiem.
Pienākumi
Iestādes nolikums paredz, ka muzeja pienākums ir apgūt Bauskas pili kā valsts nozīmes kultūras pieminekli kontekstā ar Livonijas un Kurzemes hercogistes vēsturi, apkopojot un eksponējot vēsturisko materiālu, izpētot pieminekli uz vietas, veidojot vēsturei un arhitektūrai atbilstošas ekspozīcijas, veicot krājuma komplektēšanas un saglabāšanas darbu, kā arī organizatorisko un saimniecisko darbību, kas saistīta ar pils kompleksa restaurāciju, ekspluatāciju un iesaistīšanu kultūras dzīves apritē.
Šogad izstrādāts un speciālistu lokā izvērtēts pils drupu konservācijas koncepcijas projekts, bet visapdraudētākajām daļām – dienvidu un rietumu sienām – arī detalizēts projekts. Pavasarī ceram sākt darbus rietumu galā ar «mazo vārtu nostiprināšanu». Krītošie akmeņi, plaisas sienās, mūra izdrupumi, erodējušās šuves prasa, lai katru sezonu trīs četri cilvēki strādātu situācijas stabilizācijai.
Jaunākajā pils daļā noslēdzies vienīgais atjaunošanas pasākums – ziemeļaustrumu torņa jumta nesošo konstrukciju atjaunošana un jumta ieklāšana ar kārniņiem. Līdz ar šī darba noslēgumu varēsim uzskatīt fasāžu sgrafito četrsimtgadīgos oriģinālus par saglabātiem nākamajām paaudzēm. Tiesa, pagaidām atstāsim fasādi nosegtu, bet pavasarī to apsekos restaurators, atsevišķas vietas pārklājot ar konservantiem, tad nojauksim sastatnes, un maijā tā būs apskatāma visā krāšņumā.
Izstādes un pētījumi
Jaunās pils divpadsmit zālēs maijā atklājām muzeja speciālistes Inas Līnes sagatavotu izstādi «Bauskas jaunā pils – vēsture, izpēte, atjaunošana», ko apskatījuši 2855 apmeklētāji. Izstādē eksponēti Kurzemes hercogu un muižnieku ģerboņu attēli, portretu fotogrāfijas, pils plāni, gravīras, izrakumos atrastas senlie- tas. Izstāde ļauj izprast, kā muzeja darbinieka pētījums kļūst par pamatu restaurācijas projektam.
Jūnijā pilī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Letonikas nodaļas un Bauskas pilsētas organizētā izbraukuma sesija, kuras darbu vadīja akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, bet sesijas dalībniekus uzrunāja Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Jānis Stradiņš. Pils muzeja sagatavotajā referātā tika sniegta pils atjaunošanas un muzeja izveides koncepcija.
Gada beigās publicēšanai Zinātņu Akadēmijas izdevumā «Latvijas viduslaiku pilis» iesniegti šādi pētījumi: Jānis Grūbe «Bauskas pils nocietinājuma plāni», Ina Līne «18. gadsimta krāsnis Bauskas pilī», Taiga Skane «Bauskas pils sgrafito sienu apdare». Zinātnisko darbu izstrāde un publicēšana ir obligāta muzeja darba forma un viens no kultūras vērtību saglabāšanas veidiem, jo drukātais vārds ir gandrīz nemirstīgs.
Strādāts ir daudz un smagi, īpaši, ja ņem vērā, ka tik liela, sarežģīta un publiska objekta uzturēšanai un attīstīšanai finansējums ir nepietiekams.
Interese nemazinās
Ne mazāk par naudu mums nepieciešams sabiedrības atbalsts. Pils muzeja budžetā nav iekļauti līdzekļi četru hektāru nocietinājuma teritorijas izpļaušanai. Šogad teritorija divas reizes pļauta par pilsētas Domes līdzekļiem.
Pašā gada sākumā mūs satrieca fakts, ka pils drupu rietumu ieeja kļuvusi nedroša un mēs to vairs nevarēsim lietot apmeklētāju uzņemšanai, bet Jaunās pils pagalmu mēs nespēsim atbilstoši sakārtot vēl vairākus gadus.
Sešos mēnešos Bauskas pili apskatījuši 23335 apmeklētāji (1999. gadā arī 23 tūkstoši). Pilī bijuši 2674 ārzemju viesi no 43 pasaules valstīm.
Priecājamies par būvbrigādes vīriem, kuriem bija drosme ķerties pie tik sarežģītas jumta izbūves, bēdājamies, ka nevaram viņus paturēt.
Reizēm šķiet – kam šie pūliņi, ja reiz viss, ko darām, iet kā pret kalnu. Tomēr skaidri zinām, ka tikai tie, kuri kaut ko vēlas paveikt, kurus kaut kas interesē – sports, grāmatas, dejas, dziesmas, zinātne, bizness, lauksaimniecība, medicīna, māksla –, tikai tie dzīvo. Jo vairāk jomu kopsim, jo vairāk būs to cilvēku, kas savu vietu atradīs.
