Modernās medicīnas labumi ir pieejami tikai turīgajiem. Pensionāri un mazāk atalgotie dakterējas aptiekā, kur var nopirkt kādu lētāku drapīti vai tabletes, jo dažas ārstu izrakstītās zāles ir ļoti dārgas.
Modernās medicīnas labumi ir pieejami tikai turīgajiem. Pensionāri un mazāk atalgotie dakterējas aptiekā, kur var nopirkt kādu lētāku drapīti vai tabletes, jo dažas ārstu izrakstītās zāles ir ļoti dārgas.
Naudas trūkums, protams, dara raizes arī mediķiem, bet ne jau par to gribu stāstīt. Arī cilvēciskā pieeja dažiem ārstiem sāk zust. Kā lai jūtas pacients, dzirdot sakām: «Nu, kādu veselību tad jūs gribat savos gados? Daudz laika dzīvot jau vairs nav atlicis. Tāda slimība kā jums ir daudziem.» Pēc tam asinsspiediens paaugstinās un sirdsklauves ir klāt.
Protams, sievietes zina, ka vajag pārbaudīt veselību un regulāri iet pie ginekologa. Taču nevis dažām, bet gan daudzām lauku sievietēm, sievām un mātēm gandrīz trīs lati, kas jāmaksā par ārsta apmeklējumu, ir liela nauda.
Diemžēl mums, lauciniekiem, neder arī Viduslatvijas slimokases direktora Andra Zīverta ieteikums,– ja ģimenes ārsta darbs neapmierina, vajag reģistrēties pie cita daktera. Mūsu apkaimē ir tikai viens dakteris un cits nav pieejams, ja nav sava auto. Laukos dzīvo arī daudz trūcīgu cilvēku. Viņiem jāiztiek ar to, kas ir. Reizēm gan teic, ka patiesība, pat rūgta, esot tā labākā. Tomēr gribu piebilst, ka iejūtība un sirsnība starp mediķi un pacientu savu reizi ārstē labāk par zālēm.
Bārbelietis
