Sacensties dziedāšanā ar Itālijas bērniem un iegūt trīs godalgas – tas ir ko vērts!
Sacensties dziedāšanā ar Itālijas bērniem un iegūt trīs godalgas – tas ir ko vērts!
Tik nozīmīgus panākumus starptautiskajā jauno dziedātāju konkursā «Pompei Giovanni» Neapoles piepilsētā Pompejā guva Līduma kultūras nama bērnu vokālās studijas «Aprīļa pilieni» dziedātāji Sabīne Berezina, Kristīne Grundmane un Matīss Punka. Studiju vada mūzikas pedagoģe Nijole Berezina.
Baznīca iesaistās laicīgajā dzīvē
Itālijā katru gadu tiek rīkoti vairāki bērnu dziesmu konkursi, stāsta latviešu grupas tulce Antra Fricberga. Iepriekšējais konkurss notika augustā Adrijas jūras piekrastes nelielā pilsētiņā. Tajā Ventspils bērnu popgrupa «Jūras akmentiņi» ieguva pirmo vietu. Par prestižāko tiek uzskatīts konkurss «Zecchino d’ Oro» (Zelta monēta). Šogad Itālijas televīzija tā norisi demonstrēja tiešraidē.
Bērnu dziedāšanas sacensības Pompejā no 7. līdz 10. decembrim organizēja mūzikas asociācija «Meridiarte», kas atrodas Neapolē, sadarbībā ar Pompejas bazilikas «Santuario della Beata Vergine del Rosario» vadību.
Latviešiem šķita neparasti, ka Itālijas katoļu baznīca atbalsta laicīgus sarīkojumus. Komponists Frančesko Rico skaidro: «Baznīca daudz atvērtāka kļuvusi pāvesta Jāņa Pāvila II darbības laikā. Viņš uzstājas par laicīgās un garīgās dzīves izpausmju harmonisku līdzāspastāvēšanu. Mūzika apvieno dažādu reliģiju ticīgos, bet festivāli un konkursi bērniem paver iespējas domu apmaiņai, personisku sakaru dibināšanai.»
Pirmatskaņojums notiek konkursā
Līduma kultūras nama bērnu popgrupu «Sapnītis», kurā dzied arī Sabīne, Matīss un Kristīne, itālieši šovasar ievēroja festivālā Bukarestē un uzaicināja piedalīties konkursā Pompejā. Vispirms bērni saņēma dziesmu tekstus. Studijas vadītāja Nijole Berezina nodibināja sakarus ar tulci Antru Fricbergu, kura dziesmu vārdus atveidoja latviešu rakstībā. Pēc tam konkursa rīkotāji atsūtīja melodiju fonogrammas. Studijas «Aprīļa pilieni» skaņu režisors Jevgeņijs Svjatovs un konkursa rīkotāji darba procesā sazinājās ar interneta starpniecību. Sabīnei un Matīsam dziesmas sacerēja Frančesko Rico, bet Kristīnei – Bruno de Roza.
Visas melodijas konkursā tika izpildītas pirmo reizi. Jaunākās grupas bērni dziedāja jaukas, rotaļīgas dziesmiņas, bet pusaudžu repertuārā bija iekļauti nopietnāki skaņdarbi. Konkursa norisei četras dienas sekoja komponisti, dziesmu tekstu autori, dalībnieku vokālie pedagogi, vecāki, brāļi un māsas. Dziedātājus konkursiem Itālijā gatavo ģimeņu algoti mūzikas pedagogi. Pompejas viesnīca «Santuario», kurā dalībnieki bija apmetušies, reizumis atgādināja lielu bērnudārzu. Visjaunākais līdzjutējs bija tikai divus mēnešus vecs. Daudzas ģimenes bija ieradušās ar trijiem un četriem mazulīšiem.
Dziedātājus vērtē bērni
Konkurss risinājās trīs dienas. Pirmajā koncertā 7. decembrī uzstājās Sabīne Berezina un Kristīne Grundmane, bet 8. decembrī – Matīss Punka. Noslēguma koncertā 9. decembrī katrs no 24 dalībniekiem otrreiz izpildīja savu melodiju. Mainīta bija vienīgi uzstāšanās secība. Dziedātāju sniegumu vērtēja bērnu žūrija, bet konkursa pēdējā dienā viņiem pievienojās cienījamu mūzikas profesionāļu žūrija. Viņu uzdevums bija noteikt arī labāko melodiju un veiksmīgāko dziesmas tekstu.
Pēc Sabīnes pirmās uzstāšanās, vētraini žestikulēdams un aplaudēdams, baušķenieku grupai piesteidzās Frančesko Rico: «Bravo! Lieliski! Kāda brīnišķīga itāliešu valodas izruna, kāds šarms! Esmu sajūsmināts.» Frančesko, atklājās, neko nebija pārspīlējis. Pēc rezultātu apkopošanas žūrija paziņoja, ka Sabīnei rakstītā melodija «Primavera di bimbi» («Bērna pavasaris») atzīta par konkursa labāko dziesmu.
Itālieši apliecina simpātijas
Kristīnes Grundmanes ārkārtīgi emocionālajam dziesmas «Ragazzo triste» («Skumjais zēns») izpildījumam pirmais sāka aplaudēt konkursa mākslinieciskais direktors Džuzepe Barone. Koncerts jau bija beidzies, kad teātra «Di Costanzo – Mattiello» tumšajā pagalmā Kristīni uzrunāja kāds vīrs ar maigām un skumjām acīm. Tas bija dziesmas autors Bruno de Roza. Viņš stūma invalīdu ratiņus ar sēdošu jaunekli – savu dēlu. Komponistam bija grūti atrast vārdus, lai izteiktu saviļņojumu par Kristīnes dziedājumu. Melodiju «Ragazzo triste» viņš bija veltījis savam dēlam. Bruno de Roza atzina, ka labāku dziesmas pirmatskaņojumu viņš nespēj iedomāties.
Toties Matīss visu laiku atradās melodiju tekstu autores sinjoras Sagario uzmanības lokā. Pie pusdienu galda viņa katrreiz pamanījās Matīsam mīļi iekniebt vaidziņā un apbērt viņu ar komplimentu plūsmu. Sinjoras Sagario vīrs Serdžio nemitīgi mainīja fotofilmas, cenšoties iemūžināt latviešu trijotni, kas bija izraisījusi lielas simpātijas.
Gūst atzinību
Līdzjutēju emocijas sasniedza kulmināciju brīdī, kad žūrija paziņoja savu lēmumu. Seši pieaugušie, kuri pavadīja dziedātājus uz Itāliju, vēlāk cits citam atzinās, ka viņiem šķitis – mūsu bērnu sniegums nevarētu palikt nepamanīts.
Gluži tāpat domāja arī žūrija, piešķirot Sabīnei un Kristīnei trešo vietu savās vecumu grupās, bet Matīsam – publikas simpātiju balvu. Visi 24 konkursa dalībnieki saņēma diplomus, ko parakstījis Pompejas bazilikas arhibīskaps Frančesko Ksaverijs Toppi, kurš arī piedalījās žūrijas darbā. Kristīnei un Sabīnei tika pasniegti kausi, bet Matīsam – kārbiņa ar atzinības rakstu.
