Gadam sadrūpot, visbiežāk tiek pieminēts prieks. Nevis tas, ko maitā kodes un rūsa, bet tas, ko nevar izstāstīt vai citiem parādīt.
Gadam sadrūpot, visbiežāk tiek pieminēts prieks. Nevis tas, ko maitā kodes un rūsa, bet tas, ko nevar izstāstīt vai citiem parādīt. To nevar saklausīt ar parastām ausīm, to nevar satvert, jo neļaujas, ir liels pēc satura un apmēriem, – tā pirmo Ziemassvētku dievkalpojumā Sv. Gara baznīcā teica prāvests Pauls Žibeiks.
Īsajā Ziemassvētku apsveikumā par prieku runāja arī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga. Par to prieku, kas svecītes gaismā, nevis bagātās dāvanās. Tas, protams, mierinājums tiem, kuri mīt būdiņās, un vienīgais prieks, ka viņi vēl var uzturēt dzīvības liesmiņu – sevī un bērnos.
Kristīgā Baznīca bija aicinājusi eksprezidentu Gunti Ulmani 24. decembra vakarā uzrunāt tautu Doma laukumā. Viņš bijis pārsteigts, bet mierinājusi apziņa – Ziemassvētki un vara ir šķirtas lietas. Šis fakts tomēr lika domāt, ka plaisa starp kristīgo Baznīcu un prezidenti nav līdz galam likvidēta, ja jau pašas prezidentes iedibinātai tradīcijai rasts cits turpinājums. Par tā aizkulisēm «plašākām masām» gan nekas nav zināms.
Arhibīskaps Jānis Vanags pēc klusēšanas 18. novembra dievkalpojumā Ziemassvētkos tautas likteni ietvēra laicīgas dzejas rindās: vieniem riekstiņš, pīrādziņš un pat fazāniņš, bet otriem tikai mēnestiņš. Par pasaules radīšanu ir dažādas versijas, vienīgi nav skaidrojuma, kas radījis dalījumu bagātos un nabagos.
Pēcziemassvētku «Dienas» slejās biedējošākais virsraksts (citu vidū) bija «Putins apstiprina jauno himnu». Pareizāk būtu teikt – veco. Un 21. gadsimtā Krievija ieies ar ģeniālo mironi Mauzolejā, atdzīvināto Josifa Staļina himnu un sarkano karogu (ar sirpi un āmuru stūrī) Bruņotajos spēkos. Acīmredzot eksčekisti un komunisti cer vēlreiz rediģēt pasaules kārtību. Var gadīties, ka tad daudziem pat mēnestiņš vairs nespīdēs.
Cerīgs no sarunām ar Krievijas domniekiem Maskavā atgriezās Saeimas deputāts R. Pīks. Mākslas zinātniece H. Demakova apstrīdēja kolēģa (Tautas partija) rožaino skatījumu. Ja mūs tik ļoti pazemojošās sarunas būtu dzirdējuši eiroskeptiķi, viņi skriešus mestos uz Eiropas Savienību, apgalvoja H. Demakova.
Prieki turpināsies, arī 2001. gadu sagaidot. Cits citam vēlēsim veselību, laimi ar izdomu, kas naudu nemaksā. Kāds priecāsies par svecīti uz patukšā galda, cits par pudeli reibinošā, vēl kāds jūsmos par mīļu smaidu. Valsts prezidentes prieks par šī gada izlaiduma mersedesu, kuru pērkot ietaupīti divi tūkstoši latu no piecdesmit tūkstošiem piešķirtās naudiņas. Varbūt kāds izjutīs arī netveramo prieku – lielu pēc satura un apmēriem.
2000. gads nu dalās labos un sliktos notikumos. «Malkam» priecīgākais notikums apvieno sportu un politiku, kultūru un zinātni, mākslu un tehniku, humoru un satīru. Tā ir Latvijas hokeja izlases uzvara pasaules čempionātā par Krievijas Federācijas izlasi.
Priecāsimies ne vien par katru jaunu gadu, bet arī par katru jaunu rītu!
