Rundāliete Vija «Bauskas Dzīvei» vaicāja padomu, kā kopjama istabas paparde. Viņa to nopirkusi, bet augs drīz nonīcis.
Rundāliete Vija «Bauskas Dzīvei» vaicāja padomu, kā kopjama istabas paparde.
Viņa to nopirkusi, bet augs drīz nonīcis. Iespējams, tam nav patikusi vieta uz saulainās palodzes.
Atbildi sagatavojusi Bauskas ziedu salona «Divi kaktusi» speciāliste Velda Miziša.
– Istabas paparde ir diezgan kaprīzs augs. Tai patīk mitrs gaiss, bieži jārasina ar siltu, mīkstu ūdeni. Noder lietusūdens vai arī nostādināts krāna ūdens. Tomēr ar laistīšanu nevajag aizrauties, īpaši, ja telpas ir vēsas.
Papardei jāpierod pie telpas klimata, augam jāatrod īstā vieta. Dažas papardes (aļņpapardes, asplēnijas un polipodijas) necieš tiešus saules starus, tās labāk aug vēsās, ēnainās ziemeļu puses telpās.
Gaišā istabā labi jūtas adiantes, platicērijas, logodijas, pteris. Nefrolēpēm jeb sprogpapardēm patīk gozēties tieši saulē. Visizturīgākā ir cirtomija jeb metālpaparde, tā nav izvēlīga un labi aug visur.
Nereti saimnieces sāk «cirpt» papardi, lai tās zarus pievienotu ziedu kārtojumiem. Jauni dzinumi tad vairs neveidojas un augs nonīkst.
Pircēji nereti vaicā, vai plastmasas podā nopirktais augs tūlīt ir jāpārstāda. Iesaku to darīt tikai pēc apmēram viena mēneša. Tam jāļauj iejusties jaunajā vietā. Pārstādot jāvēro arī mēness fāzes, vēlamākais laiks ir tad, kad mēness aug vai ir pilns.
Papardes pārstāda pavasarī. Tām vajadzīga vāji skāba augsne, kas bagāta ar organiskajām vielām. Puķpoda apakšā noteikti jāieber grants vai māla poda lauskas – drenāžai. Augsni veido no 3 daļām kūdras, 3 daļām lapu trūdzemes, 2 daļām grants vai rupjas smilts. Var pievienot arī labi sadalījušos kūtsmēslus, kompostu, skuju trūdzemi. Papardēm saknes aug horizontāli, tāpēc jāizvēlas sekli, plati podi. Vecām papardēm saknenis nereti pagarinās, atkailinās, pārstādot to apber ar zemi.
Labākais mēslojums stādot – raudzēti kūtsmēsli ļoti vājā koncentrācijā. Turpmāk lietojams puķu «Vito» (vienu vāciņu koncentrāta atšķaida ar 3 l ūdens).
FAKTI
Papardes ir viens no senākajiem augiem, kas sastopamas gan ziemeļos, gan dienvidu reģionos.
Pazīstamas gandrīz 10000 paparžu sugu no 300 ģintīm. Kā telpaugs tiek audzētas no subtropiem un tropiem nākušās papardes, jo tām veģetācijas periods ir nepārtraukts augu gadu.
