Baušķenieces Ināras Bērziņas sviestmaižu receptes būs iekļautas «Ramas sviestmaižu grāmatā».
Baušķenieces Ināras Bērziņas sviestmaižu receptes būs iekļautas «Ramas sviestmaižu grāmatā».
Tā tiek veidota, atlasot interesantākos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas namamāšu ieteikumus, kā izmantojams margarīns «Rama».
Latvieši esot sviestmaižu cienītāji
No Latvijas saimniecēm saņemts vairāk nekā tūkstoš recepšu, bet baušķeniece Ināra Bērziņa bijusi vienīgā dalībniece no mūsu rajona. Šādu informāciju «Bauskas Dzīvei» sniedza reklāmas aģentūras «Age» pārstāvis Guntars Šticers.
Viņš stāstīja, ka pirms akcijas «Veidosim kopā «Rama» sviestmaižu grāmatu» veikts neliels pētījums. Tas parādījis, ka aptaujātie Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji brokastīs biežāk ēd sviestmaizes, bet igauņi tās ciena mazāk, viņi izvēlas olu ēdienus, jogurtu, pārslas.
Balvu par līdzdalību konkursā – «Ramas sviestmaižu grāmatu» – iegūs arī Ināra Bērziņa. Viņa atcerējās,– konkursa anketu saņēmusi vasarā pēc brīvdabas koncerta Bauskas Pilskalna estrādē. Turp devusies tāpēc, ka patīk ansamblis «Greizais ratiņš», kura dalībnieki ir Nacionālā teātra aktieri. Savukārt «Ramas» margarīnu Ināra Bērziņa lieto visbiežāk, atzīstot par gardāko.
Cieņa pret ēdienu ieaudzināta bērnībā
Aizsūtīt ieteikumus sviestmaižu konkursam pamudinājusi kaimiņiene. Nekad agrāk Ināra Bērziņa konkursos neesot piedalījusies un ir pārsteigta, ka vienkāršie ieteikumi guvuši atzinību. Viņa sacīja, ka receptēm esot līdzautori – mazdēls Ronalds un mazmeitiņa Linda. Īpašais meistarstiķis esot maizītes ar pildījumu, kas tiek gatavotas tosterī, stāstīja Ināra Bērziņa: «Divas maizes šķēlītes apsmērē ar margarīnu un uz apakšējās liek pildījumu. Pēc tam šķēles saliek kopā un cep tosterī. Mazdēls ir kārs uz saldumiem, mazmeita izvēlas kaut ko stiprāku. Esmu pārbaudījusi, ka šādās maizītēs ļoti labi garšo gan vīnogas un kivi šķēlītes, gan bērnu saldie sieriņi, banāni, rīvēti āboli ar kanēli. Mazmeitai īpaši garšo maize ar sāļo pildījumu – paprikas un šampinjonu šķēles, kam mazliet uzziež tomātu mērces. Tās karstas tiek apēstas.»
Pret ēdienu Ināra Bērziņa kopš mazotnes radusi izturēties ar cieņu, to mācījusi bērniem un mazbērniem. «Mammīte uzaudzināja mūs deviņus, tēvs no kara atgriezās smagi slims. Zinu, cik ļoti gribas ēst augošam bērnam…» Viņas dēls ēdienu gatavot iemācījies, vēl puika būdams. Garšīgi gatavo arī meita, tomēr mazbērniem vislabāk viss garšojot tieši omītes mājās, ar viņu interesantākās sarunas, spēles un mazie darbiņi.
Siltā rudens dāvātie pārsteigumi
Ināra Bērziņa vāc un izmēģina arī dažādu citu ēdienu receptes. Daudz tiek strādāts dārzā, lai izaudzētu sev, meitas un dēla ģimenei nepieciešamo. Viņas mājai pagraba nav, tāpēc lielākoties dārzeņi tiek konservēti. Daudzveidīgas ir Ināras Bērziņas salātu receptes. Gaļa viņas ģimenē tiek ēsta tikai retumis. Kartupeļi, pašas gatavoti salāti, konservēti dārzeņi un piena ēdieni, kas garšo mazbērniem, ir uztura pamats.
Dārza raža pagājušajā vasarā nav bijusi dāsna. Toties siltais rudens sagādājis dažus pārsteigumus, stāstīja saimniece. Ābeles un rozes pirms sala sariesušas pumpurus. Braucot pie draudzenes decembra sākumā, Ināra saplūkusi pie mājas aizvējā ziedošās sniega rozes un kliņģerītes. Īsti brīnumi!
Ikdienā rod gaišo
Vairāku iemeslu dēļ Ināra Bērziņa varētu būt neapmierināta ar dzīvi, sūroties par grūtumu. Viņa 25 gadus strādājusi kādreizējās agrofirmas «Uzvara» konservu cehā un, kopsaimniecības darbam apsīkstot, darbu zaudējusi. Vienai, bez vīra atbalsta nācies uzaudzināt bērnus, tagad prieks saņemt no viņiem palīdzību un atbalstu. Dēls sagādā malku, meita palīdz ar produktiem.
Ināra Bērziņa nedzīvo turīgi, iztiek no invaliditātes pensijas, 39 gadus dzīvo vecā, 20. gados celtā, īres namā Pilskalna ielā, kur nav nekādu daudzdzīvokļu mājas iemītniekam ierastu ērtību. Pat dzeramais ūdens jāizlūdzas kaimiņu sētā. Bijis laiks, kad mazajā istabiņā, ko apsilda plīts mūrītis, dzīvojuši septiņi cilvēki. Taču viņa par to nežēlojas, jo, arī šaurībā mītot, viņas ģimenē nav trūcis saticības, sirsnības, izpalīdzības. Jādzīvo ar smaidu un nemitīgi strādājot, tad arī pelēkā dienā atnāk prieks, tāds bija viņas padoms.
