Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas daudz krimināllietu par dažādos laikos Bauskas apriņķī izdarītiem noziegumiem.
Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas daudz krimināllietu par dažādos laikos Bauskas apriņķī izdarītiem noziegumiem.
Folklorizētā un leģendām apvītā kriminālnoziedznieka Anša Kaupena apjomīgajā krimināllietā ir arī mūsu pusē izdarītu noziegumu epizodes.
Pirmais noziegums – liktenīga nejaušība
1922. gada aprīlī Jelgavā satikās Budbergas pagasta iedzīvotājs Voldemārs Piebalgs un Ansis Kaupens. Abi bija pazīstami kopš Pirmā pasaules kara laikiem, un starp viņiem bija izveidojusies tuva draudzība. A. Kaupens taujāja pēc kādas jaunas vietas, kur varētu ērti un netraucēti kādu laiku «strādāt», jo Jelgavas pusē pēc veiktajām ļaundarībām kļuva nedroši.
V. Piebalgs piedāvāja pārcelties uz Skaistkalnes pusi, kur esot biezi meži, tajos varot labi paslēpties. Tirgus dienās daudzi pajūgi braucot cauri tiem uz miestu. Tad tik varēšot rosīties! Skaistkalnes pusē esot vairākas nomaļas mājas, kuru saimniekiem vajagot būt krietnām naudas summām. A. Kaupens nolēma sākt ar šiem «bagātniekiem», un mēnesi pēc tikšanās abi devās uz Skaistkalni. Pēc pamatīgas apkārtnes izlūkošanas varēja sākt noziedzīgas darbības.
Liktenīgas nejaušības un sakritības dēļ pirmais cieta Skaistkalnes avīžu tirgotājs – 58 gadus vecais Aleksandrs Krūkle -, kurš 1922. gada 23. maijā agrā rītausmā devās uz Rīgu pēc precēm. Lai nokļūtu Vecmuižas dzelzceļa stacijā, viņam bija jāiet cauri mežam, kur tieši tobrīd krūmos atpūtās abi laupītāji. Grozs avīžu tirgotāja rokās bija kārdinājums viegli iegūstamām brokastīm. A. Krūkle, ieraudzījis laupītāju, sāka kliegt, un A. Kaupenam, kā viņš pats vēlāk liecināja, cits nekas neatlika, kā ar karabīnes laidi vairākas reizes iesist A. Krūklem pa galvu. Ievilkuši līķi mežā, A. Kaupens un V. Piebalgs revidēja groza saturu un apēda tur esošos produktus. A. Krūkles slepkavību izmeklēja ilgi, taču atklāja tikai pēc tam, kad A. Kaupens jau bija arestēts un pats atzinās.
Traģēdija Vasarsvētkos
1922. gada Vasarsvētkos A. Kaupens vēlreiz ieradās Bauskas apriņķī. Šoreiz viens pats naktī no 5. uz 6. jūniju devās uz V. Piebalga norādītajām mājām – Bruknas pagasta «Klabiņiem» –, kur pastrādāja baisu noziegumu.
Tajā naktī pagastā notika zaļumballe. Pēc pusnakts A. Kaupens, uzdodoties par policistu, pieklauvēja pie mājas durvīm, kuras atvēra piecdesmitgadīgā Matilde Grotena. Taču domātā policijas kārtībnieka vietā istabā ienāca maskējies vīrietis. A. Kaupens, manīdams, ka viens mājas puisis tomēr nav devies uz balli un ceļas augšā no gultas, izšāva. Astoņpadsmitgadīgais kalpu puisis Pēteris Melnacis mira acumirklī. Tūlīt pēc tam tika nošauta durvis atvērusī saimniece. Šāvienu trokšņa izbiedētā ganu meitene, desmit gadu vecā Vilma Grīnberga, mēģināja izlēkt pa logu, taču A. Kaupens izrādījās veiklāks un notrieca bērnu gar zemi. Ar lakatu sasējis meitenei rokas, laupītājs sāka pārmeklēt māju. Neko vērtīgu neatradis, A. Kaupens dusmās par neveiksmi nošāva gan sasieto ganu meitēnu, gan astoņdesmit astoņus gadus veco un slimo Grietu Grotenu, kas gulēja gultā, arī sešgadīgo Elzu Skujiņu, kura bija atvesta uz «Klabiņiem» paciemoties svētkos. Lai slēptu pēdas, slepkava māju aizdedzināja un aizgāja. Kad «Klabiņu» pārējie iemītnieki atgriezās no zaļumballes, mājas vietā bija tikai krāsmatas.
Neatrod zeltu un apēd maizi
Ļaundarības šajā Vasarsvētku naktī nebeidzās. A. Kaupens pēc apsolītajiem zelta kalniem devās uz otrām V. Piebalga norādītajām mājām. Tobrīd mājās esošajai trīsdesmitgadīgajai Latei Rugai, par laimi, izdevās aizbēgt un viņu neķēra neviena no A. Kaupena raidītajām lodēm. Nekādu bagātību neatradis, A. Kaupens paņēma tikai klaipu maizes un žāvētu gaļas gabalu, ko turpat pie mājas apēda.
Nežēlīgā Vasarsvētku nakts slepkavība atstāja nospiedošu iespaidu gan uz tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, gan arī uz izmeklētājiem, kas ļoti centās atrast slepkavu. Pat tik ļoti, ka uz neskaidru un pretrunīgu liecību un pierādījumu pamata tika apcietināts skaistkalnietis Jānis Staņķis. Viņa tālākais ceļš pēc apsūdzības un diemžēl arī tiesnešu neprofesionalitātes un smagas liktenīgas kļūdas dēļ veda uz karātavām…
A. Kaupena sirojumi Skaistkalnes pusē ar to nebeidzās. Vēlreiz viņš tur ieradās 1925. gadā, bet par to – citreiz.
