Ziemassvētku nedēļā sāka dūmot Meksikas lielākais – 5465 metrus augstais – vulkāns Popokatepetls.
Ziemassvētku nedēļā sāka dūmot Meksikas lielākais – 5465 metrus augstais – vulkāns Popokatepetls.
No tuvējās apkaimes tika evakuēti ap 40 tūkstošiem iedzīvotāju. Gluži mierīgs nav arī Eiropas vienīgais aktīvais vulkāns Vezuvs (Itālija). No krātera nepārtraukti plūst tikko redzama garaiņu strūkliņa.
Tūristi jūtas drosmīgi
Vietējie iedzīvotāji ir diezgan bažīgi. Pašpārliecināti izskatās tūristi, kuri ļaujas vilinājumam izbaudīt īstu eksotiku, uzkāpjot Vezuva virsotnē. Izņēmumi nebijām arī mēs, pieci baušķenieki. Būdami Itālijā, 7. decembra rītā nolēmām «uzrāpties» līdz vulkāna krāterim un jutāmies ar sevi bezgala apmierināti. «Tas ir mana mūža skaistākais piedzīvojums!» traucoties lejā pa nogāzi, ik pēc brīža atkārtoja Līduma kultūras nama administrators Juris Brinķis.
Patiesi, kas var būt labāks par pastaigām bezdibeņa malā, vērojot zem kājām slīdošus mākoņus, saules atspulgus Neapoles līča ūdeņos un dūmakā gaistošas kalnu muguras.
Cilvēki nosmakuši pelnos
Vezuvs atrodas apmēram desmit kilometru no Pompejas – pilsētas, kas uzcelta ap vulkāna izvirdumā 79. gadā nopostīto apdzīvoto vietu. Kalns ir apmēram 1800 metru augsts. Tam ir konusveida krāteris, kura dziļums – viens kilometrs.
Katram eiropietim vēl no bērnības zināms šausmu stāstiņš par Pompejas bojāeju. Dažādos veidos to ir centušies «izpušķot» gleznotāji, attēlojot ugunīgas lavas straumes un šausmās pārvērstas cilvēku sejas. Patiesībā Pompeju nenopostīja lava, bet gan pelni un akmeņi. Izvirdums bijis tik spēcīgs, ka pilsētiņa dažās minūtēs pārklājusies ar septiņus metrus biezu, karstu vulkānisko pelnu slāni. Cilvēki gājuši bojā nosmokot. Lavas «upe» virzījusies uz dienvidaustrumiem un Pompeju nav skārusi.
Baismīgajā katastrofā daudz mazāk cieta Herkulānas pilsēta, kas atradās Vezuva terasē – daudz tuvāk krāterim nekā Pompeja. Postījumi bija arī Stabijās.
Vēl daudzus gadsimtus pēc Vezuva izvirduma Pompejas pieminēšana šķita kā bieds. Tika atgādināts, kāds Dieva sods piemeklējis bagātos un izlaidīgos Romas patriciešus, kuriem Pompejā piederēja greznas villas. Dabas stihijā gāja bojā arī romiešu vēsturnieks un dabaszinātnieks Plīnijs Vecākais. Viņa dēls Plīnijs Jaunākais nākamajām paaudzēm atstājis Vezuva izvirduma izsmeļošu aprakstu. Itālieši šos vīrus ciena, iemūžinot Plīnija vārdu krodziņu un veikalu nosaukumos.
Nevar iztikt bez nūjas
Tuvošanās Vezuvam sniedz pietiekami daudz asu izjūtu. Apmēram septiņas minūtes jāmanevrē pa kalnu serpentīnu. Ceļš ir tik šaurs, ka labāk nedomāt par pretimbraucošām mašīnām. Krauju malās šur tur pavīd simboliski koka žodzi- ņi, – it kā mierinājumam. Viss atkarīgs no autobraucēja izveicības. Baušķenieku vecais busiņš ar Juri Brinķi pie stūres šo pārbaudījumu izturēja godam.
Maršruta pusceļā transporta līdzekļi jānovieto un ceļš jāturpina kājām. Katram gājējam tiek izsniegta zaraina nūja, kas pēc nokāpšanas jāatdod atpakaļ. Sīkiem lavas izdedžiem klātā taka nešķiet stāva, taču piepūle jūtama jau pēc dažām minūtēm. Soļojot nesteidzīgā tempā, virsotni var sasniegt pusstundā. Krātera aizvējā paslēpies biļešu kiosks. No katra kāpēja tiek iekasēti deviņi tūkstoši liru (apmēram trīs lati), un pastaiga gar piltuves krauju var turpināties. Lai gan brīdinoši uzraksti vēsta, ka eksotikas baudīšana nav pieļaujama bez gida vulkanologa klātbūtnes, neviens šīs profesijas pārstāvis pie krātera nav redzams.
Fotogrāfijās var tikai daļēji atspoguļot brīnumainās panorāmas, kas atklājas kalna virsotnē. Spirgts gaiss, pilnīgs bezvējš un fantastisks klusums. Garaiņi krātera «mutē» nemaz nešķiet biedējoši.
Pakājē dzīvo miljons itāliešu
Tomēr dažas lietas atgādina, ka vulkāns joprojām ir dzīvs. Kopš 79. gada tas raidījis 36 brīdinājumus. Lielākais izvirdums, tiesa, bez postošām sekām, noticis 1944. gadā. Sīkpreču tirgotavās var nopirkt tā laika fotoreprodukcijas ar draudīgi mutuļojošu uguns mākoni kalna galotnē.
Vezuva pakājē 1842. gadā uzcelta vulkanoloģiskā observatorija, taču vietējie iedzīvotāji stāsta, ka prognozēt uzliesmojumus nav viegli arī jauno tehnoloģiju laikmetā. Ierīces brīdina tad, kad zemes dzīles jau sākušas drebēt. Neapoles apkaimē ik gadu tiek rīkotas evakuācijas mācības. Mūsu itāliešu paziņas sevišķi neuzticas glābšanas projektu efektīvumam. Teritorijā, ko varētu skart iespējamais izvirdums, dzīvojot gandrīz miljons cilvēku. Pilsētu ieliņas ir ļoti šauras, bet satiksmes plūsma – pārāk intensīva. Tas varētu radīt milzīgus sarežģījumus evakuācijas procesā, spriež apkaimes iedzīvotāji.
Neapoles mafijas līderi Vezuva terasēs nopirkuši zemi, uzcēluši greznus namus un apdrošinājuši tos par maksimālām summām. Nu viņi gaida…
Šķidrā lava ir mazāk bīstama
Vulkānu bīstamības pakāpe atkarīga no tā, cik šķidra ir magma – izkususī iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs. Magmai laužoties uz ārpusi, sāk veidoties gāzes burbuļi. Ja magma ir šķidra, tad gāze viegli un pakāpeniski izlaužas no krātera un nenotiek sprādzieni. Ārkārtīgi bīstamas situācijas var radīt bieza magma – uzskata zinātnieki. Pēc šīm pazīmēm vulkāni tiek klasificēti. Piemēram, Etnu, kas atrodas Sicīlijas salā, nevar uzskatīt par draudīgu, jo izkusušo iežu masa tā iekšienē ir ļoti šķidra. Savukārt Vezuvs atbilst biezās magmas vulkānu tipam.
Tāpēc Neapoles priekšpilsētu iedzīvotāju bažas šķiet pamatotas. Vulkāna problēmas parasti tiekot apspriestas ar tūristiem. Ikdienā itālieši par tām nedomā. Viņi cenšas ar skaisto kalnu draudzīgi sadzīvot.
Fakti
Postošākie vulkānu izvirdumi
79. gads. Iet bojā Pompeja.
1815. gads. Tamboras vulkāns Indijā iznīcina 90000 cilvēku.
1991. gads. Pinatubo izvirdumā Filipīnās dzīvību zaudē 800 cilvēku.
