Rubrikā «Laimes atslēdziņa» piedāvājam jaunu diskusiju tēmu – vai zem viena jumta var sadzīvot divas ģimenes, divas paaudzes.
Rubrikā «Laimes atslēdziņa» piedāvājam jaunu diskusiju tēmu – vai zem viena jumta var sadzīvot divas ģimenes, divas paaudzes. Aizsākt šo tēmu piedāvāja lasītāja Zigrīda Gailīšu pagastā. Lasītāji! Gaidām jūsu vēstules.
Abi ar vīru esam nonākuši izvēles priekšā, un tā nav viegla. Pirms dažiem gadiem paklausījām kaimiņu ieteikumam un savu dzīvokli privatizējām uz vienīgās meitas vārda. Taču tagad ir noticis tā, kā nebijām domājuši.
Meita un znots līdz šim dzīvoja atsevišķi – vienistabas dzīvoklītī, kas, bērniem augot, kļuva par šauru. Savukārt mums, diviem pensionāriem, trīs istabas pārāk plašas, grūti piekurināt, ziemai malku sagādāt, to sanest. Mūsu ciematā vairs nav centrālās apkures.
Piedāvājām jaunajiem mainīties, bet atklājās, ka viņi ir izdomājuši ko citu. Znots pirkšot četristabu dzīvokli Bauskā. Vajadzīga nauda, tāpēc meita, kura ir īstenā mūsu dzīvokļa īpašniece, tam atradusi pircēju. Jaunajā miteklī mēs visi dzīvošot kopā, tas jau esot nolemts.
Nu iznāk tā – ja šim piedāvājumam nepiekrītam, mēs, abi vecie, esam uz ielas. Negribētos meitas ģimenei maisīties «pa kājām» un arī nav pierasts dzīvot kopā. Kad par to ierunājos meitai, viņa apvainojās, esot taču gribējuši, lai mums būtu labāk.
Līdz šim tik labi sapratāmies, tagad nezinu, kā dzīve iegrozīsies tālāk. Vai tiešām tā būs labāk?
ZIGRĪDA, vecmāmiņa Gailīšu pagastā
