Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps Aleksandrs 9. janvārī vadīja Ziemassvētku dievkalpojumu Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo sieviešu klostera filiālē.
Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps Aleksandrs 9. janvārī vadīja Ziemassvētku dievkalpojumu Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo sieviešu klostera filiālē.
Tā atrodas Jelgavas rajona Valgundes pagastā.
Dievkalpojumā piedalījās klostera māsas, svētceļnieki, apkaimes iedzīvotāji un Jelgavas rajona Padomes pārstāvji. Ziemassvētku cikls pareizticīgajiem ilgst no 7. janvāra līdz 19. janvārim. Šo periodu dēvē par Svētajām dienām. Patriarhs Aleksandrs skaidro, ka Jēzus dzimšana tiek svinēta atbilstoši pirmo kristiešu tradīcijām. «Kad Pestītājs piedzima, viņu slavēja diendienā,» uzsver arhibīskaps.
Pēc liturģijas Tēvs Aleksandrs uzrunāja klātesošos. Viņš aicināja neaizmirst kristiešu galveno uzdevumu – sekot Dieva gribai. Pareizticīgo baznīcas vadītāja uzrunā tika akcentēti ētiskie ideāli, kas varētu stiprināt un saliedēt mūsu sabiedrību: «Ja daudzus eņģeļus, kas atradās Dieva tiešā tuvumā, pārņēma savā varā ļaunuma un lepnības dēmoni, tad cilvēki ir daudz vājākas būtnes. Šiem kārdinājumiem var stāties pretī, sekojot labajai vēstij, kas sludina mīlestību, mieru un grēku piedošanu.»
Latviešu valodā arhibīskaps uzrunāja ciemiņus.
Tēvs Aleksandrs pateicās Jelgavas rajona pašvaldību pārstāvjiem par sveicieniem pareizticīgo Ziemassvētkos un cieņas apliecinājumiem. Tēvs Aleksandrs sacīja, ka pagājušajā vasarā Jeruzalemes Golgātas kalnā viņš pieminējis lūgšanās Latvijas valsti un Jelgavas rajona vadītājus.
Valgundes klosterī vēl pagājušajā nedēļā bija ieradušies svētceļnieki no mūsu valsts dažādiem reģioniem. Šeit viņi nolēmuši pavadīt Svētās dienas, piedaloties rīta un vakara lūgšanās. Skolniece Marina atbraukusi no Rīgas. Viņa stāsta: «Es meklēju mieru un klusumu. Jūs taču piekritīsit, ka Valgunde ir īpaša vieta.» Marinas ģimene pieder vecticībnieku konfesijai, bet viņa pirms dažiem gadiem kristījusies pareizticībā.
Tukumniece Irēna klosterī ierodas bieži. Viņa ir otrās grupas invalīde, pārcietusi smagas operācijas. Kristietībai Irēna pievērsusies 1993. gadā, kad viņas meita nolēmusi kļūt par klostera māsu. «Tolaik man bija grūti samierināties ar šādu izvēli. Tagad izjūtas mainījušās. Reizi gadā – atvaļinājumā – meita atbrauc mājās. Pārējā laikā tiekamies klosterī. Manī iestājies miers un apskaidrība.»
Ziemassvētku laikā klosterī uzturas vairāki svētceļnieki – sievietes un vīrieši. Katrs dzīvo atsevišķā cellē un pakļaujas klostera stingrajiem noteikumiem, precīzi ievērojot rituālus un piedaloties ikdienas darbos.
