«Bauskas Dzīve» novēroja, ka Mēmelē, pretī redakcijai, pēdējās dienās sarosījušies vīri – zemūdens makšķernieki.
«Bauskas Dzīve» novēroja, ka Mēmelē, pretī redakcijai, pēdējās dienās sarosījušies vīri – zemūdens makšķernieki.
Ir pat tāda mūslaiku paruna: «Ja bļitkotāji sēd uz ledus, tad pēc trijām dienām upe aizsals.»
Lai arī ledus neklāj visu upi, strēle ir tikai pāris metru platumā no krasta, makšķernieki zivtiņas no ūdens cenšas izvilināt. Atklājas, tas nemaz nav tik vienkārši. «Šodien ir drusku aukstāks un zivis vairs neķeras,» vakardienas rītā «Bauskas Dzīvei» skumji apliecināja baušķenieks Indulis Andersons. «Vakar gan bija divas vimbas, kādas sešas raudiņas.» I. Andersons pie Mēmeles ir bieži sastopams, īstā ziemas zveja sākoties tieši ap janvāra vidu. Žēl, – ja upe būtu pilnībā aizsalusi, tad noteikti ķertos labāk. Indulis ir pensionārs, tāpēc viņam netrūkst laika, ko pavadīt pie Mēmeles. Vasarā uz lielo zveju viņš nereti dodas jau trijos no rīta.
Baušķenieks Jānis Lazdiņš arī atzīst, ka laika apstākļi šogad nav īsti piemēroti bļitkošanai, ledus arī tikai kādus piecus centimetrus biezs. Viņš vienmēr ņemot līdzi cirtni, lai vajadzības gadījumā varētu vieglāk no ūdens izkļūt uz ledus. Ja esot tāda «tukša» diena kā šī, tad kādas stundas trīs varot uz upes nodzīvot. Ja ķeroties labi, tad makšķerēšanai veltot vai visu dienu. Sazvejotās zivis tiekot gan kaķim – tās sīkākās –, gan pašiem – lielās.