Latvija pirmā no Helsinku grupas kandidātvalstīm ir formulējusi savu pozīciju lauksaimniecības jautājumos, apspriedusi to sabiedrībā un iesniegusi pozīcijas dokumentus Eiropas Komisijai.
Latvija pirmā no Helsinku grupas kandidātvalstīm ir formulējusi savu pozīciju lauksaimniecības jautājumos, apspriedusi to sabiedrībā un iesniegusi pozīcijas dokumentus Eiropas Komisijai (EK).
Par to žurnālistus 15. janvārī preses konferencē informēja zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Sarunu smagumu pārcels uz nākamo gadu
Kaut arī Ata Slaktera un Eiropas Komisijas lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera tikšanās laikā 11. janvārī prognozēts, ka šo sadaļu varētu atvērt jūnijā, Latvijas puse konsultācijas šajā smagajā sadaļā cer sākt pēc iespējas ātrāk.
To, ka sarunas būs smagas, liecinājusi šāda detaļa. Atis Slakteris informējis par Latvijas apņemšanos ražot tādu lauksaimniecības produktu apjomu, kādu Latvijas iedzīvotāji spēj patērēt. Uz to Francs Fišlers noteicis: «Nu jā, par to vēl jādiskutē, jo jūsu pašreizējie ražošanas apjomi ir mazāki.»
Galvenā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības amatpersona paziņojusi, ka sarunas lauksaimniecības jautājumos dalīs divās daļās: vispirms apspriedīs ar ES lauksaimniecības budžetu nesaistītos jautājumus, piemēram, veterināro noteikumu ievērošanu. Tikai nākamgad paredzēts apspriest tiešo maksājumu summas un mehānismu.
Aprīlī varētu sākt pieņemt SAPARD projektus
«Mēs esam viena no sekmīgākajām, ja ne vissekmīgākā no 12 kandidātvalstīm, jo šomēnes divas pirmās kandidātvalstis parakstīs līgumu ar Eiropas Komisiju par SAPARD programmas ieviešanu. Latvijai šis datums būs 25. janvāris,» teica zemkopības ministrs. Otra veiksmīgākā valsts esot Bulgārija.
«Man ļoti interesē pēc iespējas ātrāka piekļūšana SAPARD līdzekļiem, jo nāk pavasaris, zemnieki ņem kredītus, raksta biznesa plānus un telefonakcijās nemitīgi prasa par SAPARD. Tas, ka trūkst skaidrības, man visvairāk nepatīk gan kā ministram, gan kā zemniekam. Kaut arī sarunās konkrētus datumus arī Fišlera kungs nenosauca, viņš no savas puses solīja, ka šķēršļu nebūs.
Pēc ministrijas scenārija, visticamāk, aprīlī zemniekiem vajadzētu būt iespējai iesniegt savus projektus SAPARD finansējuma saņemšanai,» sacīja A. Slakteris.
Agri vai vēlu trakumsērga sasniegs Latvijas robežu
Francs Fišlers bijis ļoti pārsteigts, ka ministrs ir arī zemnieks un ka viņš apsaimnieko 700 hektāru. Uzzinājis, ka Slakteris nenodarbojas ar lopkopību, viņš noteica, ka tad būšot vieglāk, jo neapdraudēšot «trako govju» slimība.
«Mēs labi apzināmies – tas ir tikai laika jautājums, kad slimība nonāks līdz Latvijas robežai,» uzskata Slakteris. Tāpēc ministra jautājums EK lauksaimniecības komisāram bija par iespējamo ES politiku pret kandidātvalstīm, ja tajās parādīsies LSE (liellopu sūkļveida encefalopātija). Fišlers atbildējis, ka tāda pati kā pret dalībvalstīm… Slakteris norādījis – kandidātvalstu rīcībā nav tādu līdzekļu kā ES, lai sekmīgi varētu cīnīties pret trakumsērgu. Fišlera konkrēts solījums par līdzekļu piešķiršanu nesekoja.
«Mēs varam lūgt Dievu, lai līdz Latvijas robežām slimība atnāktu pēc iespējas vēlāk. Varbūt līdz tam laikam zinātnieki atradīs pretlīdzekli. Parakstīju rīkojumu par darba grupas izveidi, kurā iesaistīti zinātnieki, veterinārie un Sanitārās robežinspekcijas darbinieki. Tās uzdevums izstrādāt rīcības plānu gadījumam, ja Latvijā tiks atklāta LSE. Pašlaik lietojam skarbākos iespējamos pretlīdzekļus citu valstu importam, kādus vien pieļauj starptautiskie līgumi,» atzina Atis Slakteris.
Ministrs informējis Fišlera kungu par Latvijas nodomu veidot vienotu pārtikas kontroles dienestu. ES līdz šim bija dažādas pieejas, bet nu beidzot arī tā nonākusi līdz loģiskam secinājumam par vienotu pārtikas kontroles dienestu ES mērogā.
Par lauksaimniecības skaitīšanu
Starp pārējiem jautājumiem, kurus augstākās lauksaimniecības amatpersonas apsprieda Briselē, bija lauksaimniecības skaitīšana. Fišlera kungs esot daudznozīmīgi norādījis uz lauksaimniecības statistikas datiem… Ministrs varējis atsaukties uz vienošanos valdībā, «ka lauksaimniecības skaitīšanas finansējums tiks atrasts šogad no veiksmīgas privatizācijas līdzekļiem. Ticami skaitļi nav vajadzīgi tikai Eiropai, bet mums pašiem, Zemkopības ministrijai un valstij kopumā, lai mērķtiecīgi un precīzi varētu virzīt valsts politiku. Domāju, ka līdz sarunu pozīcijas atvēršanai jūnijā lauksaimniecības skaitīšanai ir jābūt sāktai.»
