Nav nekā jauna šai pasaulē, ik rītu vēstī Latvijas Radio un tūlīt piestāsta pilnu galvu ar brīnumiem.
Nav nekā jauna šai pasaulē, ik rītu vēstī Latvijas Radio un tūlīt piestāsta pilnu galvu ar brīnumiem.
Tikai tagad uzzinu, cik beztiesiski bijuši Latvijas pirmās brīvvalsts skolas bērni, pirms un pēc maltītes pateikdamies Dieviņam par dienišķo maizīti. Mūsdienās cilvēktiesību aizsardzības vārdā no vecākiem jāsaņem rakstveida atļauja, pirms skolas bērniem mutē likt pateicības vārdus Dievam. Alkohola un narkotiku «brūķēšanas» jomā un skolotāju pazemošanā gan cilvēktiesības netiek pārkāptas ne par mata tiesu. Ak, saldais demokrātijas vārds!
Nelielu šoku izraisīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izteikums intervijā kādai krievu valodā rakstošai avīzei – pārvilkt pagātnei svītru un sākt jaunu lappusi attiecībās ar Krieviju. Nekomentēšu, tikai atgādināšu pie barikāžu atceres ugunskura 13. janvārī Zaķusalā Ozolnieku jaunsargu deklamētās dzejas rindas: «Tādu sapieru nav, kas no atmiņām atmīnē. Un nevajag.»
LTV tiešraides galvenās personas Zaķusalā bija mūsējie – tagadējie un bijušie uzvarieši. Tikai daži desmiti brīvības ideāliem uzticīgu cilvēku mēģināja atsaukt atmiņā tā laika izjūtas, kad stipra bija tikai ticība, viss pārējais – tievā diedziņā siets. Pagāja pusgads, augusta puča dienās uz barikādēm neviens vairs neaicināja un tikai brīnums paglāba no atgriešanās padomijas murdā.
Cerībā drīzumā tikties ar Latvijas prezidenti Vladimirs Vladimira dēls Putins pievērsies tuvējām ārzemēm un apsveicis Maestro Paulu, «PSRS tautas skatuves mākslinieku», 50 muzikālu gadu jubilejā, kas liktenīgi sakrita ar okupācijas važu nokratīšanas un Persijas līča kara sākuma desmit gadu atceri.
21. gadsimta pirmdzimtā mūsu valstī ir «Saimnieka» un «Latvijas ceļa» caurgājēja, bijušā iekšlietu ministra Daiņa Turlā rūpēs par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nodibinātā partija ar izcili vienkāršu nosaukumu «Mūsu Latvija».
Savukārt R. Paula dibinātais un pamestais «interešu klubs» pievērsies kristīgajām vērtībām un kļuvis par Jauno kristīgo partiju. Katrs meklē un arī atrod jūtīgākās stīgas vēlētāju sirdīs.
Drošības struktūru modrību uzasinājis dzejnieks Māris Melgalvs, izteikdams gatavību uzspridzināt Ministru kabinetu. Policija pārbaudīšot dzejnieka munīcijas krājumus. Savulaik gan lasīti dzejdaru vēl drausmīgāki draudi, solot uzspridzināt ne vien jūtas, bet arī pasauli. Dzejnieki ir bīstami!
Satversmes aizsardzības birojam savukārt bija jāpārbauda sabiedrības par atklātību «Delna» nodoms «iefiltrēties» valdībā un Privatizācijas aģentūrā, lai izspiegotu «Latvijas kuģniecības» privatizācijas procesu. Galu galā viss beidzies laimīgi, panākta vienošanās par godprātības memoranda parakstīšanu. Var gadīties, ka vieni godprātīgi melos, otri tikpat godprātīgi klusēs.
Un nav nekā jauna šai pasaulē, bet, ja būs, uzrakstīšu nākamnedēļ.
