Pagājušā gada 22. decembrī rajona Tiesas zāli policijas konvoja pavadībā atstāja Iecavas pagasta iedzīvotājs N. B., lai izciestu sodu par savas mazgadīgās pameitas seksuālu izmantošanu.
Pagājušā gada 22. decembrī rajona Tiesas zāli policijas konvoja pavadībā atstāja Iecavas pagasta iedzīvotājs N. B., lai izciestu sodu par savas mazgadīgās pameitas seksuālu izmantošanu.
Patēvam līdzi atnāk nelaime
Mazās Zitas (vārds mainīts) dzīvē patēvs ienāca, kad meitenei bija trīs gadi. Toreiz viņas māte I. S. bija palikusi viena ar diviem maziem bērniem un meklēja vīrieša atbalstu. Kopdzīvē ar jauno vīru I. S. piedzima vēl trīs bērni.
Nelaime sākās tad, kad ģimenē līdz ar N. B. ienāca alkohols. To sāka lietot arī māte. Kad 1997. gadā Zitai bija desmit gadu, vecāku iedzeršanas mānija bija pārtapusi slimībā un apdraudēja piecu bērnu ģimenes pastāvēšanu.
Liktenīgajā 12. novembra vakarā patēvs mājās atnāca iedzēris, bet mātes vēl joprojām nebija. Pēc septiņiem šajā ģimenē nodzīvotiem gadiem N. B. iedomājās, ka Zita ir jau gana liela un mēģināja viņu pavedināt. Kad meitene nesaprata, ko tētis no viņas vēlas, N. B. pielietoja spēku. Pārvarējis pretestību, N. B. ar viņu netiklā formā apmierināja dzimumtieksmi.
Notur par psihiski slimu
Turpmākie dzīves gadi Zitai pārvērtās ļaunā murgā. Prātā palika patēva draudi izrēķināties, ja kādam par to sūdzēsies, mocīja kauna izjūta, vainas apziņa. Meitene klusēja, kļuva bailīga, nervoza. Baidoties no patēva uzmācības naktīs, kad mātes nebija mājās, viņa patvērumu atrada pamestās ēkās vai mežā. Šādu nervu spriedzi meitenei nebija viegli izturēt. Sākās skolas kavēšana, pasliktinājās sekmes. Apsekojot ģimeni, kura jau tika uzskatīta par nelabvēlīgu, meitenei ieteica padzīvot pie vecāsmātes. Vērodami pārmaiņas Zitas uzvedībā, Iecavas internātpamatskolas pedagogi pagājušā gada sākumā nolēma pārbaudīt viņas garīgo līdzsvarotību Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Taču laimīgā kārtā pagasta psiholoģei izdevās ar meiteni atklāta saruna. Saprotot, kas patiesībā ar viņu noticis, psiholoģe panāca Zitas nosūtīšanu uz Bulduru seksuāli izmantoto bērnu rehabilitācijas centru. Tur viņa atradās no 2000. gada 7. februāra līdz 8. martam. Pieredzējušu speciālistu uzraudzībā ārstējoties, meitene sāka atgūties un spēja izstāstīt par nodarīto pārestību. Pēc atgriešanās mājās par šo gadījumu tika ierosināta krimināllieta.
Diagnoze apstiprinās
Ārste psihoterapeite pēc nodarbībām ar Zitu secināja, ka meitenes uzvedības traucējumi ir radušies stipra psihoemocionāla stresa dēļ, kas raksturīgs stāvoklim pēc vardarbības. Nopratināts kā aizdomās turētais, N. B. savu vainu atzina un apstiprināja to ar liecību pārbaudēm notikuma vietā, kas pilnībā sakrita ar meitenes sacīto. Kā drošības līdzeklis viņam tika piemērots apcietinājums. Atrazdamies iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, N. B. savas liecības sāka mainīt, bet, nonācis tiesā uz apsūdzēto sola, savu vainu pilnībā noliedza. Ieilgusī ģimenes nelaime, kas izpaudās alkoholisko dzērienu lietošanā, bija skārusi gan vīru, gan sievu. Iecavas pagasttiesa 18. decembrī nolēma pārtraukt vecāku varu uz visiem pieciem bērniem.
Uzskata, ka vaina ir pierādīta
Lai gan N. B. izmisīgi centās izvairīties no atbildības, Tiesa atzina, ka viņa vaina izdarītajā noziegumā pret nepilngadīgo meiteni ir pierādīta. Viņa darbības ir pamatoti kvalificētas pēc tā laika Kriminālkodeksa 121.-1. p. 2. daļas. Pēc tiesas ieskata šim noziegumam bija īpaši smagas sekas, cietusī guva dziļu psihisku traumu, kas ievērojami ietekmēja viņas turpmāko dzīvi un uzvedību.
Sods par pusi jāsamazina
1997. gada 5. decembrī tika izdots Amnestijas likums, pēc kura noteiktais reālās brīvības atņemšanas sods par pusi samazināms. Tā kā minētais kriminālnoziegums tika izdarīts 1997. gada 12. novembrī, Tiesai nācās šo likumu ievērot un piespriesto sešu gadu brīvības atņemšanas sodu samazināt par pusi.
Šis Tiesas spriedums tik drīz vēl nestāsies spēkā. Uzskatot, ka pierādījumi nav pārliecinoši un tiesājamais savu vainu nav atzinis, N. B. aizstāvis Zemgales apgabaltiesai iesniedza apelācijas rakstu, prasot sava klienta attaisnošanu pierādījumu trūkuma dēļ. Līdzīga satura sūdzību par rajona Tiesas spriedumu Zemgales apgabaltiesai iesniedza arī pats notiesātais.
