Satversmes tiesas pastāvēšanu paredz Latvijas Republikas Satversme.
Satversmes tiesas (ST) pastāvēšanu paredz Latvijas Republikas Satversme.
1996. gada 28. jūnijā stājās spēkā Satversmes tiesas likums. No 2000. gada vidus tiesa strādā pilnā sastāvā: Aivars Endziņš, Ilma Čepāne, Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse un Juris Jelagins.
«Bauskas Dzīves» lūgta, Satversmes tiesas darbu un paredzētos jauninājumus komentē tiesnese Ilze Skultāne.
Vai Satversmes tiesa bija arī pirmskara Latvijā?
– Nē. Kaut gan priekšlikumi par šādas kompetences tiesas nepieciešamību izteikti jau 1934. gadā.
Kas var vērsties Satversmes tiesā?
– Līdz šim Satversmes tiesā ar pieteikumiem varēja vērsties Valsts prezidents, Saeima, ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu, Ministru kabinets, Augstākās tiesas plēnums, ģenerālprokurors, Valsts Kontroles padome, Valsts Cilvēktiesību birojs, atsevišķos gadījumos arī pašvaldības dome (padome). No 2001. gada 1. jūlija Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību varēs vērsties ikviena persona, kura uzskatīs, ka Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar kāda tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Vai šīm personām būs jāievēro kādi īpaši nosacījumi?
– Līdz konstitucionālās sūdzības iesniegšanai personai ir jāizmanto visas citas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Piemēram, jāvēršas ar sūdzību augstākā institūcijā vai pie augstākas amatpersonas, vai arī lietai jābūt izskatītai visās trijās vispārējās jurisdikcijas tiesu instancēs – rajona tiesā, apgabaltiesā, Senātā. Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.
Taču tas nav jāsaprot kā vēršanās pie ceturtās tiesu instances, kas revidēs iepriekšējos vispārējo tiesu nolēmumus. Sūdzību Satversmes tiesā var iesniegt, apstrīdot tiesību normas, t. i., tā likuma vai likuma daļas (panta) spēkā esamību, uz kuras pamata vispārējās tiesas apmierināja pret personu vērsto prasību. Turklāt sūdzību pilsonis var iesniegt tad, ja viņš juridiski pamato, ka šī tiesību norma aizskar viņa pamattiesības, kas noteiktas Satversmē.
Tas šķiet sarežģīti.
– Tiešām juridiski pamatotas sūdzības sastādīšanai ir nepieciešamas pamatīgas juridiskās zināšanas, jāpārzina tiesību teorija. Iespējams, ka cilvēkiem nāksies meklēt zinošu advokātu. Valsts nodevas, iesniedzot sūdzību Satversmes tiesā, nav jāmaksā.
Kādas lietas izskatītas visbiežāk?
– Četros gados esam pasludinājuši 18 spriedumu, dažās lietās tiesvedība tikusi izbeigta. Lielākā daļa lietu savulaik saistījušas arī sabiedrības uzmanību. 1998. gadā, piemēram, izvērtējām tiesību normas, kas noteica kompensāciju izmaksas politiski represētajām personām, 1999. gadā par zemes īpašumu lauku apvidos kompensācijām bijušajiem īpašniekiem, to mantiniekiem.
Vai var iebilst pret Satversmes tiesas spriedumu, to pārsūdzēt?
– Satversmes tiesas spriedums ir galīgs, tas nekur nav pārsūdzams un nav atceļams.
Informācija par Satversmes tiesas darbu ir atrodama arī Satversmes tiesas mājas la- pā, to var meklēt pēc adreses: .
Fakti
Satversmes tiesa izskata lietas par:
1) likumu atbilstību Satversmei,
2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei,
3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām,
4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam,
5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu,
6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
