No 1997. gada Kārlis Grieķis ir Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētājs. Viņš nolēmis kandidēt arī gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
No 1997. gada Kārlis Grieķis ir Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētājs. Viņš nolēmis kandidēt arī gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas Dāviņi ir viens no mazākajiem pagastiem rajonā. Tā raksturīga īpatnība – vāji attīstīta infrastruktūra. Pagastā nav nevienas ražotnes, trūkst skolas, bērnudārza, aptiekas.
Droši vien jūs esat domājis par to, kāpēc Dāviņos nav jūtama saimnieciska rosība. Acīmredzot ir nopietni iemesli, kas traucē attīstību.
– Nav pareizs izplatītais viedoklis, ka Dāviņos nekas nenotiek. Protams, attīstības temps varētu būt straujāks. Pagastā darbojas bibliotēka, pasta nodaļa, doktorāts, klubs, pirts un četri veikali. Savulaik tika izveidoti divi uzņēmumi – kautuve un SIA «Birzes», kas specializējās cūkkopībā. Ražotnes darbību ir pārtraukušas.
Pagaidām nav jūtama iniciatīva jaunu uzņēmumu veidošanā. Lielākā daļa zemes īpašnieku ir veci cilvēki, viņi apzinās savas ierobežotās iespējas.
No 560 pagasta darbspējīgajiem iedzīvotājiem 50 strādā Bauskā, 43 – Rīgā, 34 – Iecavas pagastā. Vairāki dāvinieši atraduši darbu Jelgavā un mūsu rajona citos pagastos. Jauni cilvēki raujas prom no Dāviņiem. Tā vietā, lai dibinātu uzņēmumus un nemitīgi pārvarētu grūtības, viņi izvēlas stabilu darbu ar regulāriem ienākumiem ārpus pagasta. Tā ir tipiska parādība Latvijas laukos. Dāviņi nav izņēmums.
Pirms diviem gadiem pagasta padomei nācās pieņemt lēmumu par vietējās sākumskolas slēgšanu. Vai rīkojāties pareizi? Kādas iespējas pagasta bērniem tagad radītas izglītības iegūšanā?
– Skolas slēgšanu uzskatu par loģisku un pamatotu. Mācību iestādē bija tikai 20 skolēnu, taču no pašvaldības budžeta līdzekļiem nācās algot 15 pedagoģisko un tehnisko darbinieku. Turklāt skolotāju kvalifikācija nepavisam neatbilda valsts izglītības standartiem.
Tagad mūsu skolēni var apgūt nesalīdzināmi augstākas kvalitātes zināšanas, apmeklējot citas mācību iestādes.
Pašvaldības teritorijā dzīvo 196 skolas vecuma bērni. No viņiem 100 mācās Misas vidusskolā, 46 – Bauskas skolās, bet pārējie apmeklē Iecavas vidusskolu, Ozolaines pamatskolu, Zālītes un Pamūšas speciālās internātskolas.
Tas nozīmē, ka vecākiem radušies lieki izdevumi, jo sabiedriskā transporta pakalpojumi lauciniekiem ar minimāliem ienākumiem nevar šķist lēti. Daudzās pašvaldībās bērni uz skolām tiek vesti ar speciāliem autobusiem.
– Lai mēs turp nogādātu savējos, būtu jāiegādājas kādi četri autobusi! Pašvaldība skolēnu ģimenes atbalsta, ik mēnesi 196 bērniem izmaksājot par braukšanas biļetēm iztērēto summu. Pagasta padome ik gadu slēdz līgumu ar transporta pakalpojumu sniedzēju – SIA «AIPS.» Pēc mūsu lūguma vairāki reisi ir pielāgoti darbdienas sākumam skolās. Mēneša beigās visi braucēji iesniedz biļetes, pagasta padomes sēdē tiek apstiprināts saraksts un pieņemts lēmums par ceļa izdevumu kompensēšanu.
Bērnu skološanās pašvaldībai maksā dārgi. Ap 30 procentu no padomes budžeta ik gadu tiek tērēts savstarpējiem norēķiniem ar tām pašvaldībām, kuru skolas mūsējie apmeklē. Dāviņu pagasta budžets 2000. gadā bija Ls 85497, bet norēķinu summa ar citām pašvaldībām sasniedza Ls 24000.
Pagājušā gada beigās pagasta padome izsludināja konkursu Dāviņu bibliotēkas vadītāja amatam. Redakcijai zvanīja vairāki iedzīvotāji, kuri apšaubīja konkursa norises likumību. Vērtēšanas komisijā neesot ticis iekļauts bibliotēku nozares speciālists, kurš varētu spriest par kandidātu profesionalitāti. Vēl zvanītājiem šķitis, ka iestādes vadītāja amatā padome gribot iecelt «savu cilvēku».
– Nemaz nezināju, ka plosījušās tādas kaislības. Iedzīvotājus var saprast – pagastā, kur valda darbavietu vakuums, piepeši rodas iespēja ieņemt pietiekami labi atalgotu amatu. Nav šaubu, ka to gribētu daudzi.
Aizdomas varu kliedēt ar konkrētiem faktiem. Konkursa norise atspoguļota dokumentos, tajos nav nekā slēpjama. Bija pieteikušies septiņi kandidāti. Pirms konkursa izsludināšanas padome konsultējās ar rajona Centrālās bibliotēkas speciālistiem un apsprieda pretendentiem izvirzāmos kritērijus. Vērtēšanas komisijā strādāja pašvaldības speciālisti un deputāti. Katrs kandidāts tika iepazīstināts ar noteikumiem un pārbaudes rezultātiem. Bibliotēkas vadītāja tika izraudzīta aizklātā balsošanā. Tā ir bijusī skolotāja Marina Bedenkova, kura pašlaik ir augstskolas studente. Viņa enerģiski ķērusies pie darba, veikusi dažus būtiskus pārkārtojumus. Dāviņu pagasta bibliotēka tagad atvērta arī sestdienās.
Redzu, ka jūs smīkņājat, pamanījusi vērtēšanas noteikumos sadaļu «pretendenta morālā stāja». Tas ir daudz nopietnāk, nekā jums šķiet. Ir ļoti svarīgi, lai bibliotēku vadītu godprātīgs, uzticams un darbīgs cilvēks. Konkursa komisijas locekļi visus iedzīvotājus labi pazīst. Laukos nevienam nepaliek apslēptas arī cilvēku vājības. Ja mēs nepievērstu šīm lietām pastiprinātu uzmanību, varētu gadīties, ka iestādē sāktu strādāt «krutkas» nelegāls tirgotājs vai «iemetējs».
Jūs minējāt to «krutku». Lejupslīde laukos un vērtību degradēšanās ir cieši saistīta ar alkohola lietošanas netikumu. Acīmredzot šī problēma aktuāla arī Dāviņos.
– Alkohola nelegālā tirdzniecība pagastā ir tā lieta, ar ko nav izdevies tikt galā ne policijai, ne pagasta padomei. Mēs labi zinām, ka Dāviņos darbojas šņabja pārdošanas 15 vietu, taču humānā likumdošana neļauj veikt kratīšanu aizdomās turamo mājās, iekams nav acīmredzamu lietisku pierādījumu. Man radies iespaids, ka tiesībsargājošās iestādes ir pilnīgi bezspēcīgas. Esmu vērsies rajona Policijas pārvaldē, Ekonomiskajā policijā, pat Iekšlietu ministrijā.
Neatļautais rūpals turpina plaukt un zelt, radot aizvien lielāku postu. Dažs jau sen izrēķinājis, ka zemi strādāt neatmaksājas, ja par litru šņabja var dabūt vienu latu. «Krutkas» pudelei naudas pietiek pat maznodrošinātajiem – lūk, kāds paradokss! Es uzskatu, ka alkohola kontrabanda ir līdzvērtīga mašīnu zagšanai, ļaunprātīgai nodokļu nemaksāšanai un citām nejēdzībām. Gandrīz visu sociālo problēmu tiešs vai netiešs cēlonis ir alkoholisms.
Man radies iespaids, ka pagasta sociālā darbiniece Ina Nikolajeva reizēm spiesta kļūt par tādu kā «neatliekamo palīdzību» – tik daudz trūkumcietēju un nelabvēlīgu ģimeņu ir pagastā.
– Taisnība. Sociālajai darbiniecei un pagasttiesai darba apjoms ir milzīgs. Vecāku vara 1999. gadā pārtraukta astoņiem iedzīvotājiem, bērni ievietoti valsts audzināšanas iestādēs. Kad Ina ierodas ciemos, mazuļi viņu sauc par mammu.
Pašvaldība noteikusi iedzīvotāju grupas, kam sociālās palīdzības saņemšanā nepieciešama prioritāte. Minēšu vientuļus cilvēkus, slimniekus, skolēnu vecākus. Pašvaldība daļēji apmaksā ārstēšanos slimnīcās, vairākiem skolēniem piešķir brīvpusdienas. Pieņemts lēmums par apbedīšanas vienreizēju pabalstu izmaksu.
Vai esat apmierināts ar pagasta padomes darbu kopumā? Varbūt sastingumu nākotnē izdosies pārvarēt? Kādas, jūsuprāt, varētu būt attīstības perspektīvas?
– Nav pamata žēloties. Padomes septiņu deputātu darbu vērtēju pozitīvi. Neviens lēmums nav ticis pieņemts vienpersoniski – tas man šķiet svarīgi. Cita lieta, ka visu nav izdevies paveikt.
Valsts piešķirtās mērķdotācijas mums ļāva izstrādāt Dāviņu pagasta teritoriālās attīstības programmu. Darba grupai līdz 15. februārim dokuments jāiesniedz Ekonomikas ministrijā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā. Mēs esam par īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanu Dāviņiem, lai gūtu priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai. Ir vairākas nozares, kas varētu veiksmīgi darboties, piemēram, agrotehnisko pakalpojumu sniegšana zemkopjiem, graudu kaltēšana, sēņu audzēšana bijušajās fermās.
Nav jāklausās spriedelējumos par reģionālās reformas iespējamiem variantiem. Tie, manuprāt, ir nepārdomāti un tapuši lielā steigā. Neviens man nevarēs iestāstīt, ka Dāviņu pagasta teritorijas daļu pievienošana citām pašvaldībām iedzīvotājiem varētu sniegt kādu labumu. Mēs centīsimies pierādīt, ka varam eksistēt patstāvīgi.
P. S. Izmantoti arī lasītāju jautājumi.
