Atmiņas pamudināja mani ar avīzes «Bauskas Dzīve» palīdzību atgādināt par tiem cilvēkiem, kuri kā karavīri pēc kaujas nelielās, neslavina sevi, bet, veikuši darbu, kautrīgi klusē.
Atmiņas pamudināja mani ar avīzes «Bauskas Dzīve» palīdzību atgādināt par tiem cilvēkiem, kuri kā karavīri pēc kaujas nelielās, neslavina sevi, bet, veikuši darbu, kautrīgi klusē. Ja es viņus nepieminēšu, noteikti neviens to neuzzinās. Tas ir mans pienākums.
1991. gada janvārī Bauskas brīvprātīgo kārtības sargu vienības puiši tika izsaukti uz Interfrontes mītiņu pie Ministru padomes – sargāt ieeju un neļaut iekļūt telpās. Tur atradās puiši arī no citiem Latvijas rajoniem. Kad tūkstoši satrakotu interfrontiešu centās ielauzties Ministru padomes ēkā, es mūsējos drošināju un atgādināju, ka mēs esam no Bauskas, zemgaļi, kurus iebiedēt nevar. Būs kauns, ja mēs atiesim kaut soli. Aiz mūsu ķēdes atradās policija, un mēs zinājām, ka esam «buferis». Mūsu ķēdes (trīs rajonu puiši) vidus un kreisais flangs tika nojaukts, puiši ierauti pūlī, piekauti, spārdīti. Uz vietas, neatkāpjoties ne soli, palika tikai labais flangs – zemgalieši no Bauskas. Šos puišus pēc nedēļas barikādēs neviens neredzēja, viņiem tika cits uzdevums.
Ņemot vērā interfrontes mītiņa laikā redzēto, Ministru padomē pieņēma lēmumu: visi Bauskas puiši, drosmīgi vīri, aizsargās valdību. Mūsu paaudzes trauksmainākajā brīdī Bauskas puiši atradās Ministru padomē, augstākās uzticības postenī. Šie cilvēki ir pelnījuši atzinību, un es iesaku viņus apbalvot ar piemiņas zīmi «Barikāžu dalībnieks»: Māris Mačulis, Aigars Sproģis, Arnis Rauda, Salvis Dombrovskis, Samvels Dombrovskis, Oskars Kukulis, Oskars Kovaļevskis, Normunds Rigasts, Māris Oinass, Ronalds Oinass, brāļi Lazdiņi, Hugo Strautnieks, Dzintars Grīnbergs, Sergejs Kirtovskis (apbalvojums saņemts), Vadims Vinogradovs.
Atvainojos, ja kāds ir piemirsts.
Ar cieņu – G. ŽILINSKIS, 1991. gada Bauskas brīvprātīgo kārtības sargu, operatīvās daļas priekšnieks
