Baušķenieki un rajona iedzīvotāji ik dienu «Bauskas piena» produktiem iztērē vairāk nekā divarpus tūkstoš latu.
Baušķenieki un rajona iedzīvotāji ik dienu «Bauskas piena» produktiem iztērē vairāk nekā divarpus tūkstoš latu. 2000. gadā Bauskas rajonā pārdota produkcija par 886 tūkstošiem latu. Lielākajam pārtikas produktu piedāvātājam rajonā, akciju sabiedrībai «Bauskas tirgotājs», pērn 70 procentu piena produktu nodrošinājis tieši «Bauskas piens». Pircēji ir izvēlīgi, jo labprāt iegādājas arī Rīgā, Jelgavā, Jēkabpilī, Limbažos ražotus piena produktus. Tomēr tas neļauj «Bauskas piena» speciālistiem grimt pesimismā. Tiek domāts par jaunu veidu produkciju, par iesaiņojuma uzlabošanu, nesadārdzinot cenas.
Konkurenti nesnauž
Stratēģiskās ieceres šoreiz neizdosies uzzināt, jo, kā uzsvēra akciju sabiedrības «Bauskas piens» prezidents Andris Dīcmanis: «Konkurenti nesnauž, un jau pēc divām dienām šis raksts būs kaimiņu ražotnēs rūpīgi izstudēts un izvērtēts.»
Mūslaiku konkurence ir nežēlīga. Un jācīnās patiešām nopietni, jo pašlaik Latvijā ir 74 uzņēmumi, kas ražo piena produktus. Tas ir krietni par daudz un nākas strādāt negodīgas konkurences apstākļos. 1999. gadā valstī kopumā tika izslaukts ap 950 tūkstoš tonnu piena, no tām rūpnieciski pārstrādāts 370 tūkstoš tonnu. Ja pieņem, ka daļu piena lopkopēji izlietoja savām vajadzībām, teļiem, cūkām, tad tomēr izslauktā un rūpnieciski pārstrādātā piena daudzuma starpība liek domāt, ka ir produkcija, par kuras ražošanu un tirdzniecību visi nodokļi netiek samaksāti. Par šādiem biznesmeņiem A. Dīcmanim ir nepārprotams viedoklis: «Mums ar viņiem nav pa ceļam, mēs strādājam godīgi!»
Senas tradīcijas
Iespējams, ka godprātīgā attieksme pret darbu meklējama Bauskas piensaimnieku senajās tradīcijās. Pagājušā gadsimta sākumā, vēl pirms Pirmā pasaules kara, Bauskā sējuši sieru, pazīts tas ar nosaukumu «Pilsmuižas siers». Pēc kara postījumiem ražotne atjaunota, bet tagad redzamie «Bauskas piena» korpusi ekspluatācijā nodoti 1968. gadā. Tad būvētas arī dzīvojamās mājas strādājošajiem.
Tagadējais vadītājs Andris Dīcmanis piena rūpniecības nozarē strādā jau 35. gadu. 1979. gadā viņš kļuva par Stelpes pienotavas direktoru, no 1982. gada bija galvenais inženieris Bauskas piena kombinātā, bet kopš 1987. gada vada šo uzņēmumu. Ražotnē ilgus gadus strādā arī ekonomiste Alaida Dīcmane. Arī dēli izvēlējušies vecāku profesionālo ceļu.
Pirmajā desmitniekā
Kopš 70. gadiem uzņēmumā daudz kas mainījies, slēgtas vairākas ražotnes, cehos uzstādītas jaunas iekārtas. Pēc pārstrādātās produkcijas apjoma «Bauskas piens» pašlaik ir pirmajā desmitniekā starp visiem piena ražotājiem valstī. Pērn pārstrādāts vairāk nekā 16 tūkstoš tonnu piena. Stelpes pienotavai piešķirts Eiropas sertifikāts, tās produkcija tiek eksportēta. 2000. gada decembrī Latvijas Sertifikācijas centrs pārbaudījis Bauskā ražoto produkciju un piešķīris uzņēmumam sertifikātu produkcijas ražošanai un realizācijai visā Latvijā gada garumā.
«Bauskas piens» patērētājiem pašlaik piegādā desmit dažādu veidu piena produktus. Specializācija divu trīs produkcijas veidu ražošanā uzņēmumam būtu ekonomiski krietni izdevīgāka, diemžēl piensaimnieki šajā jautājumā nespēj vienoties, un «visi ražo visu». Piesātinātajā piena produktu tirgū «Bauskas piens» atradis savu vietu ar pircēju iecienīto «Stelpes sviestu» un sieru «Bauska». Šī siera ražošanai iekārtas ir noslogotas ar pilnu jaudu, tiek domāts par apjomu palielināšanu.
Laboratorijā strādā īpaši rūpīgi
Akciju sabiedrības «Bauskas piens» laboratorijas vadītāja Irēna Nikolajeva ir pārliecināta par sava uzņēmuma produkcijas augsto kvalitāti un atbilstību visām sanitārajām un epidemioloģiskajām prasībām. Tās īpaši stingri tiek ievērotas pēc pēdējiem negadījumiem akciju sabiedrībā «Tukuma piens». Tiek uzglabāti produkcijas paraugi no katras partijas līdz pat realizācijas termiņa beigām.
Lai pircēji saņemtu labas kvalitātes produktu, svarīgi no piegādātāja iepirkt kvalitatīvu pienu. Pirmo, organoleptisko (ar garšu), pārbaudi veic piena savācēji. Piegādātajam pienam pārbauda treknumu, olbaltumvielu un somatisko šūnu daudzumu. Pārbaudes process ir automatizēts, uzstādītas modernas, rietumos ražotas iekārtas, kuru iegādei iztērēts daudz līdzekļu. Krioskops, piemēram, maksājis četrus tūkstošus latu.
Pielej ūdeni
Ziemā mazāk problēmu ir ar saskābušu pienu, toties dažbrīd saimnieki tam iemanās pieliet ūdeni. Oktobrī «Bauskas piens» iegādājās krioskopu, no tā laika sācies aktīvs cīniņš pret piena atšķaidītājiem. No individuālo piegādātāju kannām, fermu piena vadiem un rezervuāriem tiek ņemti paraugi, lai tos laboratorijā pārbaudītu. Laborante Skaidrīte Piekuse šo amatu pilda jau 25. gadu. Kādreiz viņa noteica piena kvalitāti ar blīvuma mērītāju, tagad to veic dators. Dienā viņai nākas veikt ap 60 analīžu, piena paraugus var uzglabāt pat nedēļu. Vācijas lopkopjiem šādi laboratorijas datori ir vai katrā fermā, un viņi paši pirms piena nodošanas pārstrādātājiem pārbauda savas produkcijas kvalitāti.
Iztiek bez konservantiem
No pieņemšanas punkta piens tālāk «ceļo» uz dažādiem rezervuāriem. Vienā tiek gatavots biezpiens, citā jogurts, saldējums. Katram ir jāievēro savs tehnoloģiskais process, pasterizētajam pienam tiek pievienotas nepieciešamās tīrkultūras. Gatavojot jogurtu, tam pieliek ievārījumu, ko pērk no SIA «Pūres cehs». Visiem komponentiem tiek pieprasīti kvalitātes sertifikāti. Pievienojot izstrādājumam pārtikas konservantus, tā uzglabāšanas laiku var pagarināt pat par vairākiem mēnešiem. Baušķenieki ar šādām lietām neaizraujas, jo ķīmiskās piedevas tomēr nav nekaitīgas. Bauskā ražotais kefīrs, jogurts uzglabājams desmit dienu, bet tas panākts, stingri ievērojot ražošanas tehnoloģiju.
Meistari ar savu «rokrakstu»
Pircēji iecienījuši «Bauskas piena» ražoto sviestu «Beciņa». Piedevās tam ir sēņu pulveris no žāvētām, maltām sēnēm – baravikām vai šampinjoniem. Ražošanas vadītāja Biruta Lujāne atzīst, ka receptes tiek meklētas vecās grāmatās un pēc tam pielāgotas mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām. Tas nenotiek ātri. «Pilsmuižas siers» tika «domāts un mēģināts» apmēram gadu. Tad pēc pircēju ieteikuma to sāka ražot mazākās formās, lai ērtāk varētu sagriezt. Kā visiem meistariem, arī baušķeniekiem ir savi amata noslēpumi, kuri citiem netiek atklāti. 1999. gadā pārtikas produktu izstādē «Rīga Food» zelta medaļu ieguva Bauskā ražotais kefīrs. It kā tāds pats kā citi, tomēr, kā apgalvo B. Lujāne, «mūsu meistari laika gaitā izkopuši tikai sev vien raksturīgo produkta pagatavošanas «rokrakstu», ko citi nezina, tāpēc mūsu kefīrs ir vislabākais».
Saldējuma spainīti izmanto saimniecībā
Līdz 70. gadiem Bauskā ražoja arī pircēju iecienītu saldējumu. Tad uzbūvēja lielo Rīgas piena kombinātu un «partija nolēma» saldējumu ražot tikai vienviet. 90. gadu sāku- mā aukstā garduma ražošana Bauskā atsākās. Tagad saldējums, ko gatavo «Bauskas piena» meistari, ir atradis savus pircējus. Pērn salīdzinājumā ar 1999. gadu ražošanas apjomi kāpināti par 110 procentiem. Atšķirībā no citiem, baušķenieki nedzenas pēc īpaši moderna dizaina, netērē daudz naudas dārgās reklāmas kampaņās, tādējādi spējot saglabāt savai produkcijai zemāku cenu. Protams, par jauninājumiem tiek domāts. Saldējuma vafeļu glāzītes ietērptas maisiņos, drīz tos rotās krāšņa apdruka. Namamātes labprāt pērk saldējumu divu litru spainīšos. Kad aukstais gardums notiesāts, taru var izmantot saimniecībā.
Iekārtas noslogotas par 30 procentiem
Modernās automātiskās piena produktu fasēšanas iekārtas uzstādītas 90. gados. Automāts «Elopak» stundā spēj saražot līdz trim tonnām, pašlaik tas tiek noslogots par aptuveni 30 procentiem, ziemā strādā ik pārdienu, vasarā – katru dienu. Process ir pilnībā automatizēts, nenotiek produkta saskare ar cilvēku. Iekārtu apkalpo divi strādnieki: regulētājs un fasētājs, kurš pakas saliek kastēs.
A. Dīcmanis atceras, kā senāk darbojās pudeļu pildīšanas līnijas.
Uzņēmumā vēl ir viens polipaku automāts. Pie tā strā- dā Ruta Ignatjeva, kurai te aizrit jau 26. darba gads. Viņa savulaik pienu, krējumu pildījusi stikla pudelēs. Tās izmantotas vidēji 30 reižu, stikls bieži plīsis, nereti sagriežot rokas. Tagad darbs ir krietni drošāks un vieglāks. Ražotājam nemitīgi jācenšas izdabāt pircēju iegribām. Daudzi nevēlas pirkt «Stelpes paniņas» tikai tāpēc, ka tās ir maisiņos, nevis stingrās purepakās. Kaut gan citi pircēji veikalā labprāt ņem pienu, fasētu tieši polipakā. Iesaiņojums nosaka arī izstrādājuma cenu. Produkts visur ir viens un tas pats, bet par paku pircējam jāpiemaksā trīsarpus santīmu, maisiņš ir tikai santīma vērts. Dažviet Rietumos ražotāji atsākuši pienu pildīt pudelēs, jo tādējādi tiek taupītas izejvielas.
Pašiem savi veikali
Akciju sabiedrībai «Bauskas piens» pilsētā ir divi savas produkcijas pārdošanas veikali – Dārza un Plūdoņa ielā. Tajos tiek tirgotas daudzas citas preces, bet no piena produktiem tikai «saimnieku» ražotais. Veikals «Bizo» kopš pērnā gada aprīļa pārgājis uz pašfinansēšanās darba režīmu – jo vairāk preču pārdod, jo paši labāk dzīvo. Vadītāja Rita Rudzroga atzīst, ka «Bauskas piena» produktus pie viņiem pērkot labprāt. Decembrī tie bija 30 procentu no visiem ienākumiem. Pircēju visvairāk iecienīts ir Bauskā ražotais jogurts, toties visgrūtāk «iet» sviests ar sēņu vai zaļumu piedevām. Pircēji tomēr vairāk pērk pienu polipakās. Dienā to realizē līdz 100 pakām, bet iztirgo 60 purepaku.
Vadītājai nācies dzirdēt, ka daudziem pircējiem tīkamāka ir esošā apkalpošanas sistēma, kad preci var prasīt pārdevējam. «Pie mums daudz iepērkas gados vecākas kundzītes, un viņām labpatīkas ar pārdevēju parunāties,» atzīst veikala vadītāja. Visapmeklētākais veikals «Bizo» ir rīta stundās, tad no pusdivpadsmitiem līdz vieniem un, baušķeniekiem no darba atgriežoties, – pēc pulksten 16.
