Visi sarežģījumi sākas ar vārdu. Visvairāk nelaimju cilvēki «sarunā» paši.
Visi sarežģījumi sākas ar vārdu. Visvairāk nelaimju cilvēki «sarunā» paši. «Latvijas kuģniecības» valsts pilnvarnieks E. Cepurnieks paziņojis par iespējamo miljons dolāru liela kukuļa piedāvājumu «rozīgajiem», lai panāktu kādam labvēlīgu lēmumu uzņēmuma privatizācijā. Atsaucās aizskartie, un Cepurniekam ir vēlēts sniegt skaidrojumu Ģenerālprokuratūrā. Premjers A. Bērziņš nikni paziņo: vienreiz valstī jāizbeidz runāt, kas ienāk prātā, un neatbildēt par saviem vārdiem. (Protams, izņemot J. Ādamsonu.)
Šo pašu runu dēļ valstī radušos situāciju novērtējis ekonomikas ministrs A. Kalvītis: ja kāds to gribētu, valdība ir vistuvāk krišanai. Ar vienu aci ministrs gan lūrējis uz «tēvzemiešiem». Attiecībā uz ministra pārstāvēto partiju varētu sacīt: runājam – «TB»/LNNK, domājam – paši sevi. Tas apstiprinājās vēlāk politologu vērtējumā: valdību neviens mainīt negrib, bet vēro, kuram uzvelt vainu, ja tas notiks.
Drūmās prognozes uz laiku kliedēja 1991. gada janvāra barikāžu desmit gadu atceres notikumi. Radās iespaids, ka daži cilvēki, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, nebija patiesi. Viņi gluži vienkārši vēlējās būt oriģināli attieksmē – no pilnīga nolieguma līdz patosam. Vieniem tas bijis čekas inscenēts teātris, lai tautai būtu, ko darīt, otriem – notikums, kas dziļi sirdī glabājams.
Mani patīkami pārsteidza citkārt atturīgo masu mediju lielā interese par desmit gadu senu vēsturi. Tā ir aculiecinieka attieksme, jo – kas nav piedzīvots, tas nesāp.
Dzīves realitātē atgrieza slimība ar daiļu nosaukumu šigeloze. Tautā gan to sauc daudz sulīgāk, bet oficiāli – par dizentēriju. «Tukuma piena» slēgšana divas nedēļas pēc epidēmijas uzliesmojuma Jelgavas sardzes pulkā un speciālistu pretrunīgie secinājumi liek aizdomāties līdz ietekmes zonām tirdzniecībā.
Tādā sakārtotā valstī kā ASV problēmas, ja to nav, ir jāizdomā. Jaunais prezidents Dž. Bušs gatavojoties pārskatīt B. Klintona pēdējos lēmumus, t. i., labot to, kas nemaz nav salūzis.
Turpretī mūsu pašu valdība turpmāko rīcību lūžņos sagrieztā zviedru kuģa lietā paziņojusi par konfidenciālu jeb slepenu. Slepenībai pa pēdām čāpo aizdomīgums, aiz tā – baumas.
No Strasbūras (Francijā) saņemta priecīga vēsts: Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (ar pārliecinošu balsu vairākumu) izbeigusi Latvijas novērošanas procedūru. Jācer, ka turpmāk Rietumu komisāri Latvijai metīs līkumu.
Nekādas noslēpumainības nav aktīvu cilvēku tieksmē kļūt par saimniekiem savā vai kaimiņu pašvaldībā. Katrs deputāta kandidāts nāk ar savu vēju. Taču kopīgs un neapstrīdams – viņi visi ir dzimuši pagājušajā gadsimtā.
