Pakāpeniski, bet nenovēršami dārgāka kļūst ārstēšanās pie ģimenes mediķa un slimnīcā.
Pakāpeniski, bet nenovēršami dārgāka kļūst ārstēšanās pie ģimenes mediķa un slimnīcā.
Nepietiekamais valsts finansējums liek vairāk maksāt pacientam pašam un būt atbildīgam par savu veselību.
Vairāki finansējuma avoti
Līdz neatkarības atgūšanai Latvijā 50 gadus veselības aprūpi ir finansējusi valsts jeb precīzāk – nodokļu maksātāji. 1991. gadā, atjaunojot Latvijas Republiku, sākotnēji tika saglabāta iepriekšējā sistēma. Situācija mainījās 1993. gadā, kad nepietiekama medicīnas finansējuma dēļ tika pieņemts lēmums ieviest pacienta iemaksas par ārstniecības iestādes apmeklējumu, ārstniecības personas mājas vizīti un ārstēšanos stacionārā.
Tādējādi Latvijas iedzīvotāji medicīnu finansēja divos veidos – netieši ar nodokļiem (27,5% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un mērķdotācijas no valsts budžeta) un tieši – ar pacienta iemaksām. Tika noteikts veselības aprūpes minimums, ko garantēja valsts un tās programma. Pēc šīs shēmas valsts sedza vidēji 80 procentu no veselības aprūpes izdevumiem. Maksājot nodevu, pacienti pievienoja savus 20 procentus. Sākotnēji sistēma darbojās, taču finansējuma sāka trūkt, tas nav pietiekamā daudzumā arī pašlaik.
Nekas nav par velti
Pamazām tika izdalītas atsevišķas pakalpojumu grupas, par kurām no iedzīvotājiem tika prasīta samaksa. Pirmie bija zobārstniecības pakalpojumi. Tagad jāmaksā arī par laboratoriskiem un instrumentāliem izmeklējumiem, medicīniskām apskatēm, ārsta izziņām, vakcinēšanos.
Situāciju vēl vairāk sarežģīja kapitācijas finansējuma principa ieviešana ģimenes ārstu praksēs. Saslimstot pacientiem nākas rēķināties ar visai lieliem izdevumiem.
Par katru ģimenes ārsta apmeklējumu pacienta iemaksa ir Ls 0,50, par ārstniecības personas mājas vizīti – Ls 1, par ārstēšanos stacionārā – līdz Ls 15. Veicot plānveida operācijas un sarežģītas ārstnieciskās manipulācijas, pacienta iemaksa var pārsniegt piecdesmit latu.
Katru gadu palielinās atšķirība starp veselības aprūpes valsts finansējumu un reāli nepieciešamajiem līdzekļiem. Līdz ar to dramatiski palielinās medicīnas maksas pakalpojumu apjoms.
Brīvprātīga veselības apdrošināšana
Brīvprātīgi apdrošinot veselību, izdevumus tās aprūpei vieglāk plānot un līdzekļus ietaupīt. Šo iespēju izmanto arvien vairāk iedzīvotāju. Arī daudzi darba devēji rūpējas par darbinieku veselību un ir izdarījuši savu izvēli par labu veselības apdrošināšanai.
Pašlaik veselības apdrošināšanu piedāvā vairāk nekā desmit apdrošināšanas sabiedrību.
Veselības polises nosacīti var iedalīt divos līmeņos. Pirmā līmeņa polises parasti sedz valsts noteiktās pacienta iemaksas par ambulatorās iestādes apmeklējumu, ārstniecības personas mājas vizīti, ārstēšanos stacionārā un plānveida operācijām. Apdrošināšanas akciju sabiedrība (a/s) «Rīgas Slimokase» piedāvā divas pirmā līmeņa polises – Sarkano un Zaļo. Ir arī otrā līmeņa polises, kas atkarībā no cenas papildus sedz dažādus medicīnas maksas pakalpojumus, vakcīnas, zobārstniecības pakalpojumus un daļēji arī medikamentu izmaksas.
