Klausoties Latvijas Radio raidījumu «Mājas svētība», dzirdēju rakstnieces Māras Svīres teikto, ka mūsu valdības un Saeimas politiķi darbojoties pēc sienāžu un skudras principa.
Klausoties Latvijas Radio raidījumu «Mājas svētība», dzirdēju rakstnieces Māras Svīres teikto, ka mūsu valdības un Saeimas politiķi darbojoties pēc sienāžu un skudras principa. Man šķiet,– tas par maigu būtu teikts. Manuprāt, viņi līdzinās pirmskara Latvijas ebreju tirgonim, kurš meklēja pārdevēju. Kandidātiem viņš uzdeva vienu jautājumu: «Cik ir 2×2?» Tie, kuri atbildēja, ka rezultāts ir četri, tika noraidīti, tad uzradās viens gudrinieks, kurš atbildēja ar pretjautājumu: «Un cik jums vajag?»
Pēc tāda principa vadās arī mūsu politiķi. Piemēram ņemsim zviedru kuģi, ko sazāģēja lūžņos. Tagad būs jāmaksā tautai, valsts budžetā tiks izdarīti grozījumi, lai varētu segt šo summu, un Saeima par to nobalsos. Ja deputātu grupa iesniegtu priekšlikumu izdarīt grozījumus, lai piešķirtu kādu summu kultūrai, izglītībai vai medicīnai, tad diez vai tā atrastos.
Mūsu Saeimā tikai vienā jautājumā valda vienprātība – kad deputātu algas jāpaaugstina.
Saeimā ir septiņas partijas un katra velk uz savu pusi, bet vezums stāv uz vietas. Paši tādus ievēlējām, nu ir liels haoss un tikai sliktāk. Arī pirms pašvaldību vēlēšanām nevajag klausīties «smukās» pļāpas un tukšos solījumus, bet noskaidrot, kas ir kas, un tad balsot.
M. SUPE Saulainē
