Nepilnus divus gadus darbojas Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienība. Tā spējusi rosināt lauku saimniekus spriest un pastāvēt par savas nozares vietu tautsaimniecībā.
Nepilnus divus gadus darbojas Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienība. Tā spējusi rosināt lauku saimniekus spriest un pastāvēt par savas nozares vietu tautsaimniecībā. Apvienības aktīvs apskaužami nesavtīgi un enerģiski, nedomājot par personisko laiku un tēriņiem, cīnās, lai it visām lauku saimniecībām būtu sava vieta ražošanā. Konceptuāli sarunas tomēr rit paralēli, nevis saskanīgi ar valdības politiku, ko īsteno Zemkopības ministrija. Izsakoties mūsu novadnieka zemkopības ministra Ata Slaktera vārdiem, jābūt noteiktam mērogam, no kura sākas preču produkcijas ražošana laukos. Viņaprāt, šī gada subsīdiju nolikumā fiksētie desmit apsaimniekotie hektāri un septiņas pārraudzībā ņemtas govis, lai iegūtu valsts atbalstu, nav kvalificējami kā lielsaimniekošana. Subsīdiju noteikumu izstrādāšana ritējusi ciešā sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, uzklausot tās ieteikumus.
Baušķenieki, un ne tikai viņi, uztur jautājumu – ko darīt tiem, kuriem nav septiņu govju, kuri pašlaik tomēr veido piena piegādātāju lielāko grupu? Savukārt Zemkopības ministrijas noteiktais atbalsta virziens ir modernizācija, saprotams, tā pa spēkam prāvākām saimniecībām. Šajā punktā ir galvenās abu pušu konceptuālās sadursmes. Rundāles pagasta zemnieki iesaka subsīdijas aprēķināt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ņemot vērā tās vērtību un saražotās produkcijas daudzumu, tādējādi valsts atbalstu virzot it visiem preču ražotājiem un veicinot apjoma paplašināšanu.
Manuprāt, tālāk jārisina cita diskusija, kuru nepārprotami formulēja Agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs, proti, lauksaimniecības un lauku problēmas. Līdzībās runājot, tie ir divi grāvji, abus saliekot kopā, ceļš taču neveidojas. Kāds kaimiņrajona pagasta priekšsēdis cienījamam speciālistam jautāja, ko man darīt ar tiem iedzīvotājiem, kuri nāk un prasa maizi? Ekonomists atbildēja, ka bez politiska lēmuma par finansu resursu novirzīšanu lauku teritorijas attīstībai risinājuma nebūs. 20 miljonu latu subsīdiju ir iedalīts lauksaimniecības atbalstam. Vēl laukiem noteikti būtu vajadzīga tikpat liela summa… Atbalstāms ir Bauskas lauksaimnieku sāktais darbs – diskusijas un sarunas ar politiķiem, jo tikai viņi var pieņemt laukiem vajadzīgus lēmumus. Saeimas deputāte Anna Seile aicināja Bauskas rajona apvienību reģistrēties (tiešām, tas nav izdarīts) un tās pārstāvjus piedalīties parlamenta komisiju atklātajās sēdēs, kurās spriež par grozījumiem lauksaimniecības likumā, arī nosakot lauksaimnieku organizāciju, to vidū – pašpārvaldes – statusu.
