Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs AIVIS KĀRKLIŅŠ pagasta pašvaldību vada jau trīspadsmito gadu.
11. martā – pašvaldību vēlēšanas
Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs AIVIS KĀRKLIŅŠ pagasta pašvaldību vada jau trīspadsmito gadu. Pašlaik padomē viņš pārstāv vēlētāju apvienību «Brunavas pagasta zemnieku apvienība». «Brunava ir zemkopju pagasts. Tādēļ mūsu pašvaldības darbam vispirms jābūt vērstam uz cilvēku – zemes kopēju,» ir pārliecināts priekšsēdētājs. Viņš atbild uz lasītāju uzdotiem jautājumiem.
Brunavas pagastā sākusies agresīva priekšvēlēšanu cīņa, arī starp bijušajiem sabiedrotajiem. Kāpēc tā?
– Starp bijušajiem pieciem sabiedrotajiem nekādas cīņas nav. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un katrs drīkst izvēlēties savu ceļu. Ja deputāte Rudīte Čakāne grib aiziet no mūsu komandas un veido savu sarakstu – ļoti labi.
Vai pašvaldība ir izstrādājusi kādus ekonomiskus, sociālus projektus, piedalījusies ar tiem konkursos?
– Pagasta padome pati projektus nav veidojusi, bet ar pašvaldības atbalstu ir tikuši izstrādāti trīs. Viens bija par skolas bibliotēkas attīstību, otrs par interneta pieslēgumu pagasta bibliotēkai. Trešais projekts, kas guva finansiālu atbalstu, tapis ar mūsu dakterītes iniciatīvu un centieniem uzlabot doktorāta darbu. Lielos projektos neesam iesaistījušies, jo tas nozīmē aizņemties naudu un nonākt parādos.
Kas jauns, neordinārs ieviests pašvaldības darbā, pagasta dzīvē kopumā?
– Domāju, ka par neordināru varētu saukt pašvaldības uzņēmuma «Klicnere» izveidošanu pirms aptuveni četriem gadiem. Uzņēmums apsaimnieko pagastā trīs veikalus un Mežgaļu skolas ēdnīcu, tagad nodarbojas arī ar izbraukuma tirdzniecību. Svarīgākais ieguvums – uzņēmums jau trešo gadu par pieņemamām cenām nodrošina bērnu ēdināšanu Mežgaļu skolā.
Kas paveikts sporta dzīvē, vai ir kādas ieceres šīs jomas attīstībai?
– Diemžēl Brunavas pagastā nav sporta zāles ne skolā, ne bijušajos centriņos. Vienīgā mums tuvākā sporta zāle, kuru īrējam, atrodas Jaunsaules pamatskolā. Iespēju robežās sporta entuziastus atbalstām katru gadu. Piemēram, šogad pagastam būs minifutbola komanda Bauskas rajona čempionātā.
Sporta zāles trūkums ir jūtams. Taču domāju, ka arī pēc pašvaldību reformas Brunavas pagastā sporta zāli nebūvēs. Pašvaldībai tam naudas nepietiek, valsts investīcijas ir diezgan bezcerīgi saņemt. Tādēļ visu sportisko perspektīvu mēs saistām ar Jaunsaules skolu, kas mums līdzās.
Kādi ir plāni uzlabot darbu Grenctāles kultūras namā, atbalstīt māksliniecisko pašdarbību? – Pamatota ir iedzīvotāju neapmierinātība ar to, ka kultūras namā notiek maz pasākumu. Bet daudzi sarīkojumi ir «izgāzušies» tādēļ, ka atnākuši tikai nedaudzi cilvēki. Piepildīt zāli, kas paredzēta 400 skatītājiem, un no katra paprasīt trīs latus… Uzaicinājām, piemēram, Raimondu Paulu. Pēc tam nezinājām, kā samaksāt. Viņš gan nolaida cenu, taču palika pie 1200 latiem. Patiesībā mums ir daudz lētāk nolīgt autobusu trīsdesmit cilvēkiem, kuri tiešām grib redzēt teātri vai cirku, un aizvest viņus uz Rīgu.
Pērn kultūras namā iekārtojām apkuri, tur darbojas koris, bērnu pulciņi. Protams, tas ir par maz. Tādēļ kultūras nama direktoram uzdots izstrādāt kultūras nama pasākumu plānu šim un nākamajam gadam.
Kādēļ gar kultūras namu netiek ierobežota smagā transporta kustība?
– Tur ir zīme, kas aizliedz Grenctāles centrā iebraukt smagajam transportam. Ja kāds šo zīmi pārkāpj…
Kāpēc pagastmājā pie darbinieku kabinetiem nav norādes, kurā kurš strādā, kādi ir darba laiki?
– Pērn remontējām telpas, vecās plāksnītes tika noņemtas, jaunās vēl neesam paguvuši uzlikt. Tas jau tuvākajā laikā tiks izdarīts.
Kādas tradīcijas Brunavā varat saukt par jūsu iedibinātām, izkoptām?
– Es negribētu uzsvērt kādus savus nopelnus, taču, kopš esmu pagasta padomes priekšsēdētājs, mums pagastā iedibinātas dažādas tradīcijas. Varu minēt dažādus saviesīgus vakarus zemniekiem, pensionāriem, Līgo vakaru Budbergas parkā, Jaungada sagaidīšanas balli, ko organizē Grenctāles kultūras namā. Mēģinām Budbergas parkā rīkot ikgadēju estrādes festivālu, aicinot pazīstamus mūziķus. Taču šaubos, vai tā kļūs par tradīciju, jo atrodamies diezgan nomaļus.
Jau kuro gadu rīkojam trūcīgo daudzbērnu ģimeņu saietu ar tējas galdu bērniem. Īpaši izjustas mums ir 18. novembra svinības. Tradicionāli cenšamies sarūpēt dāvaniņas gan pirmklasniekiem, gan absolventiem, mazajiem bērniņiem Jaungada saldumu paciņas. Pērn sākām konkursu par pagasta sakoptāko sētu, veidojam fotoalbumu ar skaistāko sētu attēliem.
Pērn rudenī intensīvi tika vesta grants no Brunavas karjera. Cik līdzekļu no tā pagasts ieguva un cik no šiem līdzekļiem iztērēja pagasta ceļu remontam?
– Pērn valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» nolēma remontēt vienu no savā pārziņā esošajiem ceļiem un vērsās pie mums ar lūgumu atvēlēt granti Brunavas karjerā. Mēs to atļāvām, un tika noslēgta vienošanās ar darbu veicējiem – Bauskas ceļu rajonu. Viņi izmantoja 550 kubikmetru grants par kopējo summu 605 lati. Pašvaldība saņēma atlīdzību «graudā» – ceļinieki saremontēja minēto meža ceļu posmos, kas pieder pagastam, kā arī appļāva visu pagastam piederošo ceļu ceļmalas.
Cik līdzekļu pagastā atvēlēts teritoriālajai plānošanai, cik no tiem apgūts un kas paveikts?
– Pērn teritoriālajai plānošanai atvēlēti 3558 lati, tajā skaitā 2936 lati plānošanas speciālista algošanai un sociālajam nodoklim. Pārējā nauda izlietota datorprogrammas iegādei un kancelejas piederumiem. Šo naudu mēs ceram saņemt atpakaļ, kad būsim ieguvuši valsts dotāciju plānošanas vajadzībām, uz ko joprojām stāvam rindā. Pagasta attīstības programma un teritorijas plānojums, domāju, tiks pabeigti līdz šī gada beigām.
Šķiet, teritoriālās plānošanas nepieciešamība vairs netiek apšaubīta. Kaut vai tādēļ, ka neviens zemnieks vai uzņēmējs netiks pie Eiropas Savienības atvēlētajiem, piemēram, SAPARD līdzekļiem, ja pašvaldībā nebūs teritoriālā plānojuma.
Kāpēc Brunavas pagasta padome atbalsta HES celtniecību Bauskā?
– Brunavas pagastu ūdens līmeņa pacelšana pie Bauskas jūtami neskars. Par to, kā HES varētu ietekmēt dabas resursus, jālemj attiecīgiem vides speciālistiem.
Vai Kārkliņa kungam nešķiet, ka viņa darbs pagastā ir tikai darbošanās imitācija?
– Katram cilvēkam var būt savs personīgais viedoklis, arī jautājumā par manu darbību. Apzinos, ka vaicātājam šāds uzskats varēja rasties nepietiekamas informētības dēļ.
Kādēļ tādā gadījumā vairs netiek izdota Brunavas pagasta avīze?
– Acīmredzot padomei, tostarp arī man, pietrūka iniciatīvas nodrošināt tās izdošanu. Avīze būs jau februārī.
Kāpēc neesat rīkojuši iedzīvotāju sanāksmes, snieguši pārskatu par paveikto?
– Sanāksmes esam rīkojuši, bet to apmeklējums izrādījās gaužām mazs. Iedzīvotājiem sasāpējušus jautājumus izrunājam tāpat ikdienā, man un deputātiem tiekoties ar iedzīvotājiem. Tādēļ atsevišķas iedzīvotāju sanāksmes esam atzinuši par neefektīvām un tādas vairs nerīkojam.
Kāpēc pašvaldībai vajadzīgs izpilddirektors, kas brauc uz darbu no Bauskas un kuram pašvaldība apmaksā ceļu? Vai Brunavā trūkst speciālistu?
– Mūsu izpilddirektora darbība galvenokārt ir saistīta ar komunālo saimniecību. Kad bija jāatrod cilvēks, kas uzņemtos šīs nozares pārraudzību, es aicināju arī vairākus vietējos iedzīvotājus. Viņi atteicās, jo «neies taču no saviem cilvēkiem naudu plēst». Pašreizējais izpilddirektors Andrejs Lazda ir pieredzējis speciālists. Viņam darba darīšanās gandrīz vai katru dienu ir nepieciešams būt Bauskā. Izpilddirektors tur nokārto arī citas pašvaldības lietas, kuru dēļ tāpat kādam būtu jābrauc uz Bausku.
Cik liela ir Brunavas pagasta padomes priekšsēdētāja alga? Vai par to dažos gados var uzcelt dzīvojamo māju un saimniecības ēku?
– Mana alga ir 355 lati, «uz rokas» – 252. Māju es ceļu jau astoņus gadus, sāku celt no dažādiem būvmateriālu pārpalikumiem, kurus iegādājos par pajām. Lai iegūtu gāzbetonu, no viena cilvēka atpirku bijušo teļu fermu, to nojaucot, ieguvu materiālus. Tiesa, jau pirms pagājušajām vēlēšanām atradās «labvēļi», kas bija «salikuši» manai mājai logus ar zelta rāmjiem. Bet, ja nopietni, logu vietā vēl ir plēve, uz jumta – pape.
Kādreiz tika solīts, ka darbosies vecā ēdnīca. Kāpēc tur tagad ir tikai veikals? Kad zemniekus sāks apkalpot privatizētā kalte Grenctālē?
– Nevaru atbildēt. Tas jāvaicā šo objektu īpašniekiem.
