Kādu dienu mēs ar draudzenēm kokā spēlējām sunīšus. Tad es kāpu lejā, bet jakas piedurkne aizķērās aiz zara.
Kādu dienu mēs ar draudzenēm kokā spēlējām sunīšus. Tad es kāpu lejā, bet jakas piedurkne aizķērās aiz zara. Sāku kliegt un saukt palīgā. Viss beidzās labi, jo palīdzēja draudzene. Paldies, Sofija!
KLINTA KONONOVA
*
Parasti blēņas mēs darām kopā ar brāli Gundaru. Mums ir divas vecākas māsas. Viņām ir lieli kosmētikas krājumi. Kad bijām mazāki, mums ļoti patika ar tiem darboties. Reiz Gundara matus ar skropstu tušu nokrāsojām zilus. Izskatījās ļoti labi, tikai nevarējām saprast, kāpēc māsas tik dusmīgas. Ceram, ka arī turpmāk kaut ko labu izdomāsim.
GATIS UN GUNDARS BUKOVSKI
*
Esmu izdarījusi tādas blēņas, kas tikai dažiem var gadīties. Mūsu ģimene tikko bija pārcēlusies dzīvot mājā pie meža. Reiz izdomājām ar brāli doties pārgājienā. Sakravājām somas un gājām uz mežu. Mugursomā ielikām arī savu pusotra gada veco māsiņu. Vecākiem, protams, neko neteicām.
Mežā nejauši apmaldījāmies. Pienāca vakars, kļuva briesmīgi tumšs. Atklājās, ka mamma ar tēti jau mūs meklēja un visiem zvanīja pa tālruni. Pēkšņi ieraudzīju gaismiņu. Izrādījās, ka tā spīd mūsu mājas logos. Patiesībā bijām apmaldījušies tuvējā birzītē, nevis lielajā mežā.
JOLITA LUKOŠIŪNAITE
