Niks ir gaiši pelēks Korellas sugas papagailis ar cekulu un tumšākām spalvām astē. Viņš ir pirmais mīļdzīvnieks, kurš prot… runāt.
Niks ir gaiši pelēks Korellas sugas papagailis ar cekulu un tumšākām spalvām astē.
Viņš ir pirmais mīļdzīvnieks, kurš prot… runāt.
Iemācās runāt
«Kā jau visi bērni, arī es pirms četriem gadiem ļoti vēlējos rūpēties par kādu mājdzīvnieciņu. Mamma Anita nolēma, ka jauks draugs varētu būt papagailis, un man to uzdāvināja,» stāsta 10. klases skolniece Laila Kleina.
Sākumā meitene lolojusi tikai vienu putniņu – Čiku. Papagaiļu meitenīte bijusi ļoti bailīga un jutusies neomulīgi viena pati lielajā drāšu būrī. Tad no Rīgas zooveikala rozā koferītī atvests draugs, kurš nosaukts par Niku. Diemžēl Čika pagājušā gada rudenī no šīs pasaules šķīrās, skumji sacīja Laila.
Ģimene zinājusi, ka Korellas sugas papagaiļus var iemācīt runāt, bet domājuši – noteikti nepieciešama ilgstoša un pacietīga apmācība. Kādudien pēkšņi Niks skaidrā latviešu valodā sacījis: «Nikiņš!» – tieši tādā intonācijā, kādā viņu Anita uzrunājusi. Tāpēc varot sacīt, ka Nikiņš iemācījies runāt pats.
Putns sevi slavē katru dienu. «Nikiņš ir labiņš putniņš,» šis ir viņa visiecienītākais teiciens. Tomēr papagailim ir raksturs, piemēram, dusmu un uztraukumu brīžos putns var sapūsties un klusēt pat pusi dienas.
Laila reiz ierakstījusi kasetē mīluļa teikto. Niks, domīgi grozot galvu, ieklausījies savas balss intonācijā. Pazinis taču!
Piesaista ciemiņu rotaslietas
«Kopš rudens, kad Niks palika viens, viņš kļuvis sabiedriskāks. Saviesīgās reizēs papagailis pat aizmirst, ka jādodas gulēt.
Ticis brīvībā, putns uzlido uz plaukta un vēro, kuram ciemiņam ir spīdīgas rotaslietas. Tad nolaižas uz pleca, brītiņu kā labs draugs pasēž un negaidot ieknābj spīdumos. Reiz manai draudzenei viņš pat pārkoda ķēdīti.
Niks dzīvoklī ir kā mazs putekļu sūcējs – viņš rosās pa paklāju un uzlasa gružus. Ja atrod spalvu vai diegu, arī tos uzskata par gardumiem. No nevēlamām nodarbēm putnu viegli novirzīt, ja viņam parāda saburzītu papīra gabalu vai ieslēdz skaļu mūziku.
Ir bijuši gadījumi, kad draiskulis apvainojas, ja viņam aizrādot pakrata pirkstu. Tad viņš bārdamies lido pakaļ. Tomēr pavēli – nedari tā! – Niks saprot.
Kad putnam parāda zobu bakstāmos kociņus, viņam uzreiz ir skaidrs, kas jādara. Viņš, žonglējot uz tiem, rāda cirka cienīgus trikus,» tā Laila raksturo papagaiļa paradumus.
Sildās pie matu fēna
No rītiem papagailis jūt saullēktu un skaļi sevi piesaka, lai nāk ar viņu sasveicināties. Taču brīvdienu rītos putns nojauš, ka saimniecēm jāļauj atpūsties, tāpēc lielu traci netaisa.
Dienu Nikiņš lielākoties pavada viens. Laila ir ievērojusi, – kad viņa kāpj pa kāpnēm, tad Niks sāk vīterot. Līdzko pārnāk mājās Anita, Niks kļūst tramīgs – piespiežas pie būra un izdveš lūdzošas skaņas. Viņš ir pieradis, ka Anita parasti viņu paņem rokās un pabužina cekulu.
Niks jūtas laimīgs, ja viņu neliek atpakaļ būrī. Interesanti, ka arī pret matu fēnu viņam nav pretenziju, jo… siltā gaisa plūsmā var sildīties.
Gardākie – gaišie ēdieni
Nika mājvieta – būrītis – atrodas virtuvē, viņš tur vēro visus darbus. Līdzko kāds paņem pannu vai dēlīti un sāk gatavot maltīti, Niks tūliņ pielido klāt un skatās, kas gards taps. Ziņkārības dēļ gadījies pat iekrist siltā mannas putrā. Neparasti, ka Nikiņam garšo gaišas krāsas ēdieni: olas baltums, kartupeļi, baltais saldējums. Ja kartupeļi būs biešu zupā, putns no tiem atteiksies, jo tie būs sarkani…
Īpaša delikatese Nikam šķiet garie makaroni – viņš ir pat paķēris tos no saimnieces dakšiņas un, pieturot ar vienu kāju, ātri notiesājis. Maltītes reizēs, kad Laila ber speciālo barību, Niks krata galvu – to viņam meitene ir iemācījusi.
Tāds nu ir šis runājošais Nikiņš, kā viņš pats sevi sauc.
Fakti
Korellas sugas papagaiļi ir mierīgi, viegli pieradināmi.
Balss skaļa un apnicīga.
Var iemācīties teikt vārdus un atdarināt melodijas.
Vajadzīgs plašs būris, jo tīk daudz lidināties.
Var turēt kopā ar citām sugām.
Atšķirībā no citām sugām, tēviņi dienā piedalās olu perēšanā.
