Manas atmiņas par skolas laiku dalās posmos – no vienas jaunas skolas formas kleitas līdz nākamajai.
Manas atmiņas par skolas laiku dalās posmos – no vienas jaunas skolas formas kleitas līdz nākamajai. Tas 60. gadu sākumā bija skolēnu ikdienas un parādes tērps ar neizbēgamu balto aprocīšu un krādziņa piediegšanu ik pārdienu.
Daudzās dārgās privātskolās ārzemēs formas tērps joprojām ir obligāts. Pat svārku garums un blūzes krāsa ir stingri noteikti un strikti jāievēro. Skolas forma bija un arī ir piederības zīme, un nebūt to nevajadzētu uzskatīt par kādu pērnā gadsimta palieku.
Varbūt tieši tas nesen mudinājis Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāziju paziņot, ka tā gatavojas ieviest skolēnu formas tērpus savā mācību iestādē. Atbalstu šai domai paudis arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Nebūtu slikti formu valkāšanu atjaunot visās mācību iestādēs, viņš bildis, jo forma darot atbildīgāku par savu uzvedību, veicinot stāju.
Šīs ziņu aģentūrā lasītās informācijas beigās gan bija pievienota kautra piebilde, ka tādā gadījumā kādam (visticamāk jau pašvaldībām) būs jādomā, kā ar formām apgādāt trūcīgo ģimeņu atvases. Lietoto apģērbu veikalos skolas formas nepārdod, bet par pāris latiem iegādātos visus novadus vienojošos «second hand» pašlaik ģērbjas vairums skolēnu ārpus Rīgas…
Man nav nekādu iebildumu pret skolas formu, ja, protams, kādam šķiet, ka tieši tā varētu palīdzēt izglītības sistēmai kopumā. Taču laikam ir jāšķiro, ko ar vienu roku dod un ko ar otru ņem. Jau tagad ir izskaitļots, ka likvidējot, piemēram, dziedāšanas stundas vidusskolā, itin drīz pienāks brīdis, kad lielā Dziesmu svētku estrāde būs nevis par šauru, bet gan par lielu sarukušajam dainotāju pulkam. Ar šo tradīciju lepojāmies, tagad varēsim sacīt vien – reiz bija…
Par skolotāju algām pēdējā laikā nav dzirdēts spriežam, taču pagājušajā nedēļā Saeima nolēma, ka jau no 10. februāra pie katras skolas jāplīvo valsts karogam. Tas esot nepieciešams, lai veicinātu skolēnos patriotiskas jūtas. Klausoties radio 1. februārī raidītās Saeimas debates, man šoreiz gribējās piekrist opozīcijas deputātam Cilēviča kungam, kurš šķietami naivi ievaicājās: vai tiešām kāds iedomājas, ka no karogu daudzuma atkarīgs skolēnu patriotisms?
Tikpat labi varētu ierosināt, patriotismu veicinot, likt skolēniem iemācīties no galvas Saeimas, domes, vietējās padomes deputātu uzvārdus un amatus. Mēs taču savulaik «zubrījām» ikvienu kārtējo politbiroja sastāvu un kosmonautu plejādi…
Atceros nesen presē lasīto, ka skolas un bērnudārzus būtu nepieciešams apsargāt no svešiniekiem, pāridarītājiem un narkotiku tirgotājiem. Kurš tādā gadījumā apsargās karogu mastā no zaimošanas, kaut vai no ikdienas putekļiem?
