Baušķenieki, šajā nedēļas nogalē kinoteātris jūs aicina uz filmu «Sestā diena».
Baušķenieki, šajā nedēļas nogalē kinoteātris jūs aicina uz filmu «Sestā diena».
Tajā jums piedāvā iztēloties pasauli, kurā vairs nav neārstējamu slimību, pasauli, kur dzīvniekus vairs neapdraud izmiršana, bads ir izskausts, supermārketi ir pārpildīti ar ģenētiski modificētu pārtiku un medicīniskās laboratorijas ir pārpildītas ar klonētiem cilvēku orgāniem transplantēšanai. Varat iztēloties pasauli, kur miris mājdzīvnieks tiek klonēts, lai nepamestu jūs nekad, un pasauli, kur tieši jūsu prasībām tiek izveidota draudzene… pasauli, kura ir tik tuvu cilvēces sapnim – nemirstībai.
Taču šajā tuvās nākotnes pasaulē, kurā zinātne sapņus ir padarījusi par realitāti, tehnoloģijām ir arī sava tumšā puse. Lai arī cilvēku klonēšana aizliegta ar tā saukto sestās dienas likumu (dienu, kad Dievs radīja cilvēku), kāds ģenētiskās inženierijas kompānijas vadītājs to ir pārkāpis, klonējot cilvēkus savām vajadzībām. Tajā brīdī, kad Adams Gibsons, visai vecmodīgs ģimenes galva un Lietusmežu Kara varonis, atgriežoties mājās, atklāj, ka viņa vietu ieņēmis (nozadzis) viņa klons, viņa perfektā dzīve tiek izjaukta…
Kritiķi šo Arnolda Švarcenegera filmu augstu nevērtē. Bet interesantākais, ka «Sestā diena» ir radusi negaidītu atbalstu katoļu avīzē «Universe». Katoļu laikraksts slavē filmu, ka tajā apskatīts nopietnais jautājums par cilvēku un dzīvnieku klonēšanu un tās ietekmi uz indivīdu un sabiedrību.
Sagatavots pēc «Delfi» interneta materiāliem
