Apkopotas ziņas par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem Bauskas rajonā 2000. gadā. Pētījumu veicis Jelgavas reģionālās vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu aizsardzības inspektors Ints Roze.
Apkopotas ziņas par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem Bauskas rajonā 2000. gadā.
Pētījumu veicis Jelgavas reģionālās vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu aizsardzības inspektors Ints Roze.
Grūti atrast vainīgo
Izplatītākais pārkāpums bijusi zivju ķeršana ar tīkliem un murdiem. Par nēģu nelikumīgu iegūšanu pērn aizturēti 12 rajona iedzīvotāju. Viņi izmantojuši aizliegtu paņēmienu – vērtīgās zivis pavasarī tvarstījuši ar speciāliem tīkliņiem.
Pārkāpējiem atsavināts 150 ūdu, 12 tīklu un 49 murdi. Ūdas ir īpašas konstrukcijas makšķeres, kuru lietošana nav aizliegta, bet gan ierobežota. Makšķerēšanas noteikumos atļauts izlikt ne vairāk par divām ūdām vienlaikus.
Vairāki makšķernieki atsavināto inventāru saņēmuši atpakaļ, jo konfiskācija paredzēta situācijās, kad pārkāpumam ir droši pierādījumi. Vides speciālisti pārliecinājušies, ka atrast vainīgo nav viegli. Atņemto zvejas piederumu neviens negribot atzīt par savu.
Pagājušajā gadā par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem administratīvi sodīti 23 mūsu rajona iedzīvotāji.
Maksimālais sods – 100 latu
Inta Rozes sagatavoto ziņojumu komentē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas inspektors Valērijs Gabrāns.
Viņš atgādina, ka zveju iekšzemes ūdenstilpēs reglamentē 1997. gadā izdotie makšķerēšanas noteikumi. Bauskas rajonā vienlaikus ir spēkā arī licencētās makšķerēšanas noteikumi. Lai saglabātu zivju resursus, tiek pārdots licenču noteikts skaits, ierobežots makšķerēšanas laiks, vietas un noķerto zivju daudzums. Nārsta laikā nedrīkst makšķerēt Mūsā, Mēmelē un Lielupē.
Ja netiek ievērotas abos dokumentos izvirzītās prasības, vainīgos drīkst saukt pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. panta un pielāgot sodu. Par makšķerēšanas noteikumu ignorēšanu noteiktais maksimālais sods ir Ls 100.
Nelikumīga zveja ir bizness
Vai kāds ir samaksājis sodu, «Bauskas Dzīve» vaicāja Valērijam Gabrānam. «Tīklu licējus gandrīz neiespējami pieķert notikuma vietā,» atzīst inspektors. «Atrasto tīklu kolekcijai parasti neatrodas saimnieki. Dažam labam makšķerniekam nelikumīga zveja ir bizness, jo produkcija tiek pārdota. Novērots, ka malu zvejniecība īpaši progresē vimbu sezonā no aprīļa līdz jūnijam. Tīklu licēji kļūst rosīgi arī rudeņos.
Viens no «spicākajiem» malu zvejniekiem Bauskas rajonā ir Ilgvars L. Pats esmu viņu pieķēris. Pārkāpējam konfiscēti tīkli un laiva, taču administratīvo sodu viņš joprojām nav samaksājis. Vides inspektoru pilnvaras līdz ar to beidzas. Turpmāk ar nelegālo zvejnieku būtu jānodarbojas tiesu izpildītājiem, aprakstot viņa mantu.»
Nevienai juridiskai vai fiziskai personai Bauskas rajonā nav tiesību izlikt zvejas tīklus, uzsver Valērijs Gabrāns. Aizbildināšanās ar licencēm vai mistiskām atļaujām esot galīgas blēņas. Turklāt nevajagot aizmirst, ka visi, kuri nodarbojas ar elektrozveju, var tikt saukti pie kriminālatbildības.
Vides inspektoriem zivju krājumu sargāšanā mūsu rajona upēs palīdz desmit sabiedrisko inspektoru. Viņiem izdotas atļaujas šī darba veikšanai. Daļa inspektoru esot arī zemessargi, bet šis statuss viņu pilnvaras paplašina. Inspektora apliecības izsniedz katru gadu, ņemot vērā darbinieku aktivitāti.
