1878. gada 23. aprīlī Codes muižas īpašnieks barons Ādams fon Kleists un Codes pagasta zemnieks Jānis Sproģis parakstīja vācu un latviešu valodā sastādīto Pūteļu māju pirkšanas – pārdošanas līgumu.
1878. gada 23. aprīlī Codes muižas īpašnieks barons Ādams fon Kleists un Codes pagasta zemnieks Jānis Sproģis parakstīja vācu un latviešu valodā sastādīto Pūteļu māju pirkšanas – pārdošanas līgumu.
Tajā bija 18 punktu. Lai lasītājs labāk iejustos laikā, saīsinātajā līguma tekstā saglabāta oriģinālvaloda.
Pērk mājas par 3900 sudraba rubļiem
Barons fon Kleists pārdod tās Codes Pūtel mājas ar kupačām (kupicām – A. U.) apzīmētās un zvērināta mērnieka C. Möring nospraustajās robežās līdz ar visām viņu kustamām un nekustamām mantām, ar viņu aktīviem un pasīviem servitūtiem tam Janne Sprogim par to pirkšanas naudu trīs tūkstoši deviņi simti rubļu sudrabā.
Izteiktā pirkšanas nauda – trīs tūkstoši deviņi simti rubļu sudrabā – ir izmaksājama:
a) pircējs maksā pārdevējam uzreiz skaidrā naudā trīs simts deviņdesmit rubļus sudrabā;
b) pircējs kā pats parādnieks uzņemas uz sevīm to aizlienas (aizdevuma – A. U.) summu, ko Kurzemes kredītsabiedrība tām mājām aizdod – vienpadsmit simti rubļus sudrabā;
c) pircējs atvēl pārdevējam līdzpiederuma tiesību un ieķīlā visu savu tagadēju un nākamu kustamu un nekustamu mantību par to parādā palikušo pirkšanas atlikumu – divi tūkstoši četri simti desmit rubļu sudrabā, kas deldējama (atmaksājama – A. U.) caur minēto kredītsabiedrību (tas nozīmē, ka zemnieks nebija pilntiesīgs īpašnieks, kamēr visa naudas summa caur kredītsabiedrību nebija atmaksāta baronam – A. U.).
Parāda atmaksāšanas termiņi
No nupat c punktā minētā parāda vajag pirmos astoņos gados maksāt trīs simti septiņdesmit rubļus sudrabā, tais pēc tam nākamos astoņos gados atkal trīs simti septiņdesmit rubļus sudrabā un tad atkal tais pēc tam nākamos gados trīs simti septiņdesmit rubļus sudrabā, tādā vīzē nomaksājot, ka deviņpadsmit simtu otrā gadā (1902. gadā – A. U.) no tā pirkšanas naudas atlikuma vēl tikai parādā paliek tūkstoš trīs simti rubļu sudrabā. Pircējam arī ir atvēlēts agrāk un vairāk nomaksāt, bet par katrreizēju parāda atlikumu viņam ir jāmaksā piecas procentes. Visas kapitāla, kā arī procentu maksāšanas jāizdara pēc pārdevēja paģērēšanas vai nu Codē, vai Jelgavā.
Pircējam visas māju ēkas jāapdrošina pret ugunsbriesmām un arvienu četras nedēļas priekš (pirms – A. U.) Jurģiem pārdevējam jāuzrāda tā kvitance (kvīts – A. U.), ka no jauna tā apdrošināšanas nauda ir iemaksāta. Iekams visa pirkšanas nauda vēl nav aizmaksāta (atmaksāta – A. U.), pircējam nav brīv tās mājas, viņu piederumu un inventāriumu (inventāru – A. U.) jebkādā vīzē postīt vai apskādēt. Ja viņš to neklausa un neizpilda, tad pārdevējam ir tiesības piedzīt no pircēja to nodarīto skādi (jo pircējs J. Sproģis, kā iepriekš minēts, līdz visas summas atmaksāšanai nebija pilntiesīgs īpašnieks – A. U.).
Nosacījumi pārdevējam un pircējam
Pircējam jeb viņa rentes ņēmējiem, kas tās mājas uz priekšu no viņa dabujuši, lai tie būtu kādas kārtas būdami, jāizpilda nevien tās visas maksāšanas un nodošanas (nodokļi – A. U.), kas par zemi jānomaksā, bet arī visas klausības priekš kroņa un baznīcas (tie bija dažādi zemes īpašnieku pienākumi, piemēram, ceļu uzturēšana kārtībā – A. U.).
Muižas valdība kā pārdevēja patur priekš sevis pašas un priekš saviem pēcnācējiem, kam tā muiža uz priekšu piederēs, tais še pārdoto māju robežās pēc patikšanas jakti turēt (medīt – A. U.); bet ja caur to pircējam kāda skāde notiktu, tad tā, protams, jāatlīdzina. Ja kontraktes (līguma – A. U.) slēdzēji paši savā starpā nevar salīgt un vienis prātis tikt, tad piederīgai tiesai tas jāspriež, jāizšķir un jāizlīdzina. Visas citas strīdības un starpības, kas nav minētas šajā kontraktē un pret kurām it nenieka nedrīkst pretim runāt, jāiztiesā tai piederīgā tiesā.
Šīs mājas pārdevējam jānodod 23. aprīlī 1878. gadā, un no šī brīža dabū pircējs viņas par dzimtu ar visu viņu labumu, ļaunumu un grūtumu. Pircējam bez jebkādiem citiem pakaļrēķinājumiem un paģērēšanām viņas jāņem pretī tādā būšanā, kādā viņas tai laikā atronas (atrodas – A. U.).
Šī kontrakte tiek divos gabalos sagatavota, parakstīta un katram kontraktes slēdzējam viens eksemplaris iedots. Pārdevēja eksemplaris ir tā pirmā dokumente, bet pircēja eksemplaris turpretī ir tikai noraksts.
Par pircēju pie šīs kontraktes noslēgšanas galvo viņa šeit līdzparakstījusies laulātā draudzene ar visu savu mantību, lai tā būtu kāda būdama un lai to sauktu kā saukdamu, par to, ka viņas vīrs visus savus nolīgumus riktīgi izpildīs, zvērestības (zvēresta – A. U.) vietā sacīdama: «Tik tiešām kā man Dievs palīdz».
Pēdīgi apakš šo pirkšanas un pārdošanas kontrakti abi kontraktes slēdzēji un pircēja galviniece, kur vajadzīgs ar asistentu (asistents palīdzēja J. Sproģim, jo ne viņš pats, ne arī viņa sieva Anna Sproģe nav pratuši ne lasīt, ne rakstīt; to apliecina arī trīs krustiņi paraksta vietā – A. U.), ar savām pašu rokām savus vārdus parakstījuši, apsolīdamies, ka tie it nekādu vārdu negrib tam pretim runāt.
