Valdonīgs. Patīk atrasties uzmanības centrā. Vaļsirdīgi atzīstas dažās vājībās. Skolotājas piezīme dienasgrāmatā: «Pavedina klases biedrus uz sliktu rīcību, paliekot novērotāja lomā».
Valdonīgs. Patīk atrasties uzmanības centrā. Vaļsirdīgi atzīstas dažās vājībās. Skolotājas piezīme dienasgrāmatā: «Pavedina klases biedrus uz sliktu rīcību, paliekot novērotāja lomā.»
Profesionāls komplimentu teicējs
Uzminiet, kas ir šis cilvēks? Ne jau palaidnīgs skolaspuika, bet gan rajona neatvairāmākais vīrietis Osvalds Blaudums. Uzzinot, ka darbabiedres viņam veltījušas gandrīz vai veselu sarakstu ar burvīgiem epitetiem, Osvalds nejutās samulsis: «Raksturojumam visumā piekrītu. Kolēģes, protams, nebija nosaukušas manas nelāgās īpašības, piemēram, valdonīgumu.
Mani interesē, ko citi domā, un man patīk izrādīties. Tas piedien tēlam, ko, atzīšos, veidoju diezgan rūpīgi. Es protu dāmām teikt komplimentus. Vai tas ir kas slikts?»
Neatliekamās palīdzības dienestā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Astoņi no viņiem ir šoferi. Acīmredzot Osvaldam piemīt īpašs šarms, kas atšķir viņu no pārējiem kolēģiem. Osvalds ir šķelmīgs un ļoti, ļoti vērīgs. Bez apdoma nepateiks nevienu vārdu. Visādā ziņā sievietes var justies pilnīgi drošas, ka jebkura replika cildinās viņu skaistumu un akcentēs labās īpašības. Osvalds uzskata, ka nedrīkst nepamanīt nevienu patīkamu pārmaiņu sievietes izskatā – jaunu frizūru, matu krāsu, elegantu tērpu.
Romantiska «ekrāna mīlestība»
Neatvairāmā vīrieša titula ieguvējam sievietes patīk: «Izklausīsies banāli, tomēr atzīšos – mani vilina dāmas, kurām ir gludi noapaļotas formas. Līdzko televizora ekrānā ieraugu Leldi Vikmani, mani pārņem gandrīz vai ekstāze. O, viņa ir tāda…!
Tas nepavisam nenozīmē, ka lūru tikai ekrānā. Man ir brīnišķīgi darbabiedri, laba ģimene un dzīvē notiek daudz interesanta.»
Osvalda sieva ir Bauskas rajona iedzīvotāju iecienīta mediķe – vecmāte Pārsla Blauduma. Meita Ineta mācās Latvijas Universitātē, bet dēls Artis – Zaļenieku arodvidusskolā.
Vai sieva nekad nemēdz būt greizsirdīga, vaicāju Osvaldam. Viņš atzīstas, ka iemesli ir bijuši, taču Pārslai piemītot augstsirdība un sapratne. Abus cieši vienojot arī mediķu vide.
Runājot par dzīvesbiedri, neatvairāmā vīrieša balsī vairs nav jūtamas pašapzinīgas intonācijas: «Man piemīt visādi netikumi, tāpēc gribu pateikties ģimenei, kas uztver mani tādu, kāds esmu, un necenšas pāraudzināt.»
Slimnieces kaislīgais apskāviens
Izņemot pīpēšanu, nekādas citas vājības Osvalds presei neatklāj. Viņš par sevi esot dzirdējis «briesmīgas klačas», bet tās tikai vairojot vīrieša pašapziņu.
Neatliekamās palīdzības šoferis arī saspringtajā ikdienā spēj saskatīt komiskus mirkļus. Sens piedzīvojums viņā joprojām izraisa jautrību: «Kāda dāma histērijas lēkmē izsauca «ātros». Piebraucam pie privātmājas, meklējam vājinieci. Izrādās, jākāpj uz otro stāvu. Trepītes šauras, šauras. Abi ar feldšerīti atrodam pārjūtīgo būtni gultā bez samaņas. Ar histēriskiem cilvēkiem tā mēdz notikt.
Sapratām, ka dāma jāved uz slimnīcu, taču trepju šaurības dēļ nestuves nevarēs izmantot. Es maigi paceļu sirdzēju un grasos nest lejā. Piepeši viņas acis atveras, un pēc mirkļa dāma mani jau tur kaislīgā skāvienā. Gandrīz apjuku. Beigās atklājās, ka medicīniska palīdzība viņai nemaz nebija vajadzīga.»
Reiz Osvalds nolēmis pamest iemīļoto darbu un sākt pelnīt «lielo naudu». Izturējis tikai pusotru gadu. Tagad viņš apgalvo: «Ātrajā palīdzībā esmu nolēmis palikt līdz pensijai. Protams, ar noteikumu, ka pensijas vecumu nepaaugstinās līdz 80 gadiem. Man ir visjaukākās un visskaistākās kolēģes. No viņām nešķiršos.»
