«Lai arī ierēdņiem un politiķiem acis degtu…»

Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents, intervijā «Bauskas Dzīvei»: priecē tas, ka jūtu pozitīvu enerģiju un atbalstu

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 14. septembrī apmeklēja Jelgavas valstspilsētu. Reģionālās vizītes noslēgumā viņš veltīja laiku sarunai ar laikrakstu «Bauskas Dzīve».

Vērojot dažādas jūsu aktivitātes prezidentūras laikā, sabiedrība secinājusi, ka «nebaidāties no cilvēkiem», un sociālo tīklu lietotāji paguvuši jūs nodēvēt par «Saeimas vēlētu tautas prezidentu». Vai jūtaties kā tautas prezidents?
– Gan pirms, gan pēc ievēlēšanas man bieži jautāja – vai es būšu tautas prezidents. Vienmēr atbildēju un arī tagad varu atkārtot, ka esmu ļoti uzmanīgs un piesardzīgs ar augstiem saukļiem. Apzinos, ka cilvēki ļoti daudz gaida no katra jauna Valsts prezidenta, no katras jaunas Saeimas un valdības, un, protams, pēc kāda laika ir zināma vilšanās. Es teiktu tā – jā, esmu priecīgs, ka cilvēki novērtē šīs aktivitātes. Interesanti, ka bieži vien dažādi eksperti un žurnālisti domā, ka tā ir tikai un vienīgi PR (sabiedrisko attiecību – red.) stratēģija, taču tā nav. Esot ārpus Rīgas, tiekoties un uzklausot cilvēkus, sarunas bieži vien nemaz nav vieglas un vienkāršas. Šīs vizītes nenozīmē tikai uztaisīt selfiju vai kopbildi un uzklausīt labus vārdus. Ir jādzird arī praktiskas, konkrētas un ne tik labas lietas. Cilvēki bieži vien ir sašutuši par to, ka inflācija aug, tarifi kāpj, pensijas mazas… Ir divas lietas, ko prezidenta amatā uzskatu par ļoti būtiskām. Pirmā – uzklausīt cilvēkus. To arī vienmēr daru un saku, ka nesolu un negaidiet, ka es strādāšu valdības vai Saeimas vietā, bet es varu mudināt, aicināt, pieskatīt, «nekāpt nost» no tādas vai citādas tēmas. Otrā – atcerēties, ka Valsts prezidents reprezentē Latviju ne tikai starptautiski, bet ir arī valsts simbols savas zemes pilsoņiem, tāpēc ir ļoti svarīgi dot iespēju cilvēkiem mani satikt un izklāstīt savas problēmas. Tālab arī diezgan aktīvi esmu devies braucienos – gan pilna mēroga reģionālajās vizītēs, gan piedaloties kādā konkrētā pasākumā. Piemēram, pagājušo sestdien (9. septembrī – red.) biju Sēlijā uz akadēmiķa Jāņa Stradiņa un Vecā Stendera piemiņai radītās skulpturālās grupas «Gaismas vārti» atklāšanu Sunākstes mācītājmuižas parkā.

Kā vērtējat Valsts prezidenta statusa nomināciju – vai tai jābūt Latvijas pilsoņu vai augstākās lēmējvaras izraudzītai?
– Ja tiek saglabāts Valsts prezidenta pašreizējais pilnvaru apjoms, neuzskatu, ka būtu prātīgi, ja tas būtu tautas vēlēts prezidents. Tad tās gaidas būtu vēl lielākas, tad teiktu – tev taču ir visu cilvēku mandāts, kāpēc nevari kaut ko izdarīt. Tad ir jārunā arī par prezidenta pilnvaru pārskatīšanu un to palielināšanu. Nedomāju, ka šāda Satversmes reforma pašlaik ir tas aktuālākais. Mums ir daudz ļoti svarīgu lietu, kam pievērsties. Piemēram, tiek rosināta diskusija par Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņu no proporcionālās uz vienmandātu. To deputātu no sava vēlēšanu apgabala cilvēki zinās, bet nekas jau nemainīsies, jo valdība jāizveido un, iespējams, varbūt būs vēl sarežģītāk vienoties par kaut kādiem jautājumiem budžetā, jo katrs to deķi vilks uz savu pusi. Vai tikai beigās nebūs tāda pati vilšanās, kā pēc vienas otras ilgi gaidītas reformas. Tāpēc esmu ļoti piesardzīgs. Tas pilnvaru apjoms, ko Satversme paredz Valsts prezidentam, nav ļoti plašs, bet nav arī tā, ka prezidents ir galīgi nespēcīgs.

Veicot ārlietu ministra pienākumus, jūsu ikdiena lielākoties bija saistīta ar starptautiskiem notikumiem. Pašlaik aktīvi «turat roku uz pulsa» mūsu valstī notiekošajā reģionos un novados. Kāda ir Latvijas pārvaldības iekārtas sakārtotība pasaules kontekstā?
– Pilnīgi noteikti – labāka par ļoti daudzām valstīm. Esam neliela valsts, un ir lietas, ko varam atrisināt daudz ātrāk nekā paši dažkārt to spējam novērtēt. Bet… Ir arī jomas, kurās diemžēl ir notikusi pārbirokratizācija; par to daudz esam runājuši ar uzņēmējiem. Bieži vien valsts pārvaldības process nav vērsts uz rezultātu. Paši zinām, cik mums daudz problēmu, cik laika aizņem dažādu papīru rakstīšana un lēmumu pieņemšana, un tas nav labi. Vairāk jātiecas visu sakārtot maksimāli ātri un bez liekām procedūrām.
Lai spriestu un secinātu, kāda ir Latvija citu valstu kontekstā, svarīgi ir saprast, salīdzinājumā ar ko vērtējums tiek izteikts. Pasaule ir ļoti plaša, un uz kopējā fona Latvija daudzās jomās un rādītājos izskatās labi, taču tas nenozīmē, ka varam atslābt. Mums nav jāsalīdzinās ar to vājāko, bet gan ar stiprāko.