Iecavas pagasta padome piešķīrusi Ziemeļu bibliotēkai līdzekļus diktofona iegādei. Tas bibliotekārei Dzintrai Maračkovskai nepieciešams mutvārdu vēstures liecību vākšanai.
Iecavas pagasta padome piešķīrusi Ziemeļu bibliotēkai līdzekļus diktofona iegādei.
Tas bibliotekārei Dzintrai Maračkovskai nepieciešams mutvārdu vēstures liecību vākšanai. Uz to Dzintru Maračkovsku pamudinājis bibliotekāru seminārā dzirdētais.
Nāksies apgūt intervēšanas mākslu
Nomaļajos Ziemeļos ēka, kur atrodas bibliotēka, ir viens no kultūras centriem. Tomēr arī šeit ļaužu kļūst arvien mazāk, tukšās mājas mantinieki pārdod. Reizē ar šejieniešiem aizsaulē aiziet arī viņu dzīvē pieredzētais, pārdzīvotais. Piedāvājums bibliotekāriem sākt vākt dzīvesstāstus, atmiņas, dienasgrāmatas, dzimtu un ģimeņu vēstures datus Dzintru Maračkovsku ieinteresējis. Viņa gan atzina, lai iztaujātu cilvēkus, nāksies apgūt neierasto intervēšanas mākslu.
Daudzus savus lasītājus Dzintra pazīst no mazām dienām. Pēc stundām Dzimtmisas pamatskolā pa ceļam uz mājām mazie lasītāji iegriežas bibliotēkā. Sava grāmatu krātuve ir arī skolā, ar tās vadītāju Ivetu Salgrāvi esot laba sadarbība. Tomēr arī Ziemeļu bibliotēkā priekšpusdienās ir daudz jauno lasītāju. Dažs vēlas pašķirstīt jauniešu žurnālus, cits meklē materiālus referātam vai domrakstam, vēl kāds gatavojas debatēm. Bibliotekāre atzina, ka viņas acu priekšā no kādreizējiem komiksu šķirstītājiem izauguši vairāki studenti, kuri tagad šurp nāk pēc enciklopēdijām.
Grāmatas ir greznumlieta
«Bauskas Dzīvei» ciemojoties Ziemeļu bibliotēkā, vērās durvis un ienāca Dace Alkšāre no netālajām Grunduļu mājām. Daci mazotnē uz bibliotēku atvedusi vecmāmiņa Ella Millere. Kopš tā laika viņa nelielajā grāmatu krātuvē iegriežas regulāri. Dace pašlaik ir bezdarbniece, tāpēc par tādu greznību kā grāmatu pirkšana viņa pat nesapņo, taču lasīt gribas, bez tā viņa nespēj iztikt, jauniete atzina.
Dzintra Maračkovska stāstīja, ka gados vecākie ļaudis viņai taujā pēc padomiem saimniekošanā, receptēm, interesējas par tautas medicīnu. Vajadzīgos izdevumus bibliotekārei nereti nākoties meklēt citā pagasta bibliotēkā. Cītīgi lasītāji esot Alleru ģimene, Ausma Feldmane, Graubiņu ģimene, bet Ziedīte Gridjuško kopā ar savu mammu esot izlasījusi pilnīgi visus bibliotēkas krājumus. Nav reti arī tādi gadījumi, kad cilvēki uz bibliotēku nāk, lai kliedētu vientulību, gribas gluži vienkārši parunāties, izkratīt sirdi.
Par veco māju, kurā atrodas bibliotēka, Dzintra Maračkovska stāstīja ar smaidu. Kaut arī drēgnums no tās nav aizgaiņājams, jo krāsns nevelk, tai laikam esot kāda īpaša aura. Ēkas mūros iemitinoties gan taureņi, gan bites, bet apkaimē dzīvojot daudz interesantu un labu cilvēku.
