Brunavas pagasta padomes vēlēšanām reģistrēti četri deputātu kandidātu saraksti.
Brunavas pagasta padomes vēlēšanām reģistrēti četri deputātu kandidātu saraksti
11. martā – pašvaldību vēlēšanas
Atbildes uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem sniedz: Aivis Kārkliņš no vēlētāju apvienības «Brunavas pagasta zemnieku apvienība», Juris Korņenkovs no vēlētāju apvienības «Pagasta labklājībai», Jaņina Kursiša no Mežgaļu pamatskolas vēlētāju apvienības un Rudīte Čakāne no vēlētāju apvienības «Savam pagastam».
Kas pamudināja jūs un saraksta biedrus kandidēt padomes vēlēšanās?
AIVIS KĀRKLIŅŠ
– «Brunavas pagasta zemnieku apvienības» sarakstā vēlēšanās kandidē cilvēki ar aktīvu dzīves pozīciju, kuri ar darbu pierādījuši spējas labi saimniekot un ir gatavi ar zināšanām un pieredzi veidot pagasta dzīvi un attīstību.
Rudīte Čakāne
– Ja mēs ticam un zinām, ka ar savu darbu spēsim aktivizēt pagasta padomes darbību, mūsu pienākums ir iet un darīt, nevis gausties un vienaldzīgi noraudzīties notiekošajā, pieļaujot paviršu attieksmi pret mums tuvo vidi un cilvēkiem.
Juris Korņenkovs
– Vēlme atdzīvināt pagasta dzīvi. Jo kvalitatīvāks būs pagasta deputātu sastāvs, jo pareizāki lēmumi tiks pieņemti. Turklāt pagasta deputāti jau ilgu laiku ir vienas un tās pašas personas. Manuprāt, nepieciešama jaunu cilvēku līdzdalība.
Jaņina Kursiša
– Būt līderim nozīmē apzināties: «Es spēju, es varu un daru». Pieredze vadošā darbā, kompetence saimnieciskā un finansu darbībā. Deputātu kandidātu komanda aptver pagasta iedzīvotāju plašu interešu spektru. Mērķis – strādāt pagasta iedzīvotāju labklājībai, pagasta attīstībai.
Kuri, jūsuprāt, ir pašreizējās pagasta padomes darbības vājie punkti? Kāpēc? Ko darīsit, lai tā nebūtu?
AIVIS KĀRKLIŅŠ
– Lielākā problēma pagasta padomes darbā ir nepietiekamais finansējums, kas pastāv visā valstī un katrā pašvaldībā, jo nodokļu iekasēšana notiek centralizēti, līdz pašvaldībām nonāk tikai neliela daļa no kopējiem līdzekļiem. Ar pieredzi un spēju saimnieciski pareizi rīkoties, izmantojot sabiedrības aktīvākās daļas atbalstu un līdzdalību, iespējams šos līdzekļus sabalansēti sadalīt tā, lai uzturētu un attīstītu pašvaldības pārziņā esošo nozaru funkcijas.
Rudīte Čakāne
– Noslēgtība, mazprasīgums. Atklātuma trūkums padomes visās darba nozarēs. Daudziem pagasta iedzīvotājiem zudusi interese par pašvaldības darbu, ticība, ka mēs varam dzīvot labāk.
Padomes darbam jābūt atklātam. Jāpalīdz cilvēkiem izzināt savas tiesības, kā arī pienākumus.
Pagasta izaugsme atkarīga no mūsu gribas, spējas ziedot sevi un kalpot sabiedrības labā. Šīm spējām jāstāv pāri personīgajām interesēm.
Juris Korņenkovs
– Mēs negribam kritizēt pašreizējo pagasta padomi. Tās darītais un nepadarītais, kā arī kļūdas, redzamas iedzīvotājiem un deputātiem pašiem.
Mūsu mērķis – stiprs, bagāts un attīstīts pagasts, kurā drošībā, pārticībā un savstarpējā sapratnē dzīvo vietējie ļaudis.
Jaņina Kursiša
– Gadu no gada pagastā nav noteiktas galvenās prioritātes, līdz ar to finansu līdzekļu izlietojums sadrumstalots. Ko darīsim? Ik gadu prioritātes noteikt demokrātiskā ceļā, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus.
Kultūras dzīves programmu izstrāde atbilstoši iedzīvotāju vecumam un interesēm. Atdzīvināt sporta dzīvi, izmantojot esošos resur- sus – telpas, laukumus.
Plānveidīgs, pakāpenisks darbs atpūtas teritoriju, bērnu spēļu laukumu sakopšanā, nestandarta ierīču izvietošanā utt. Rezultāts – lepojamies, ka dzīvojam vienā no sakoptākajiem pagastiem ar skanīgu nosaukumu «Brunava».
Kuras nozares jūsu pagasta dzīvē uzskatāt par prioritārām? Kā veicināsit to attīstību?
AIVIS KĀRKLIŅŠ
– Par prioritārām uzskatām izglītību, lauksaimniecību un ar lauku vidi saistīto uzņēmējdarbību. Veidojot pagasta attīstības programmu un teritoriālo plānojumu, paredzēts sekmēt privātā sektora un pašpārvaldes iniciatīvu: investīcijas, tehniskā palīdzība, izglītība un apmācība, piemērota infrastruktūra, informāciju tehnoloģija, nodarbinātības dažādošana, netradicionālo nozaru attīstība.
Rudīte Čakāne
– Primārais ir iedzīvotāji. Kas gan katram no mums var būt svarīgāks par veselību, cilvēciskiem dzīves apstākļiem, par mūsu bērnu nākotni.
Visas nozares, katru gadu kādai dodot prioritāti, jāattīsta harmoniski.
Jāprot un jāgrib saskatīt slikto, nepareizo, kā arī jāspēj, jāmāk slavēt un cildināt labo.
Juris Korņenkovs
– Sakārtot vietējos ceļus, izmantojot pagastā esošos resursus (grants karjeras) un iesaistot pagasta zemniekus. Sakārtot komunālo saimniecību. Sniegt palīdzību vecajiem un vientuļajiem iedzīvotājiem, izstrādāt noteikumus pabalstu un skolēnu brīvpusdienu piešķiršanā. Atbalstām feldšerpunktu, bibliotēku un skolu darbību. Uzskatām, ka pagasta padomes darbiniekiem reizi nedēļā iedzīvotāji jāpieņem Grenctālē. Sākt tūristu piesaisti vēsturiskajām vietām. Mēs esam pret pagasta apvienošanu ar citiem pagastiem. Iestājāmies pret HES celtniecību uz pagastam pieguļošām upēm – Mēmeli un Mūsu.
Jaņina Kursiša
– Padomes darbība jāvērš uz pagasta iedzīvotāju vajadzību un interešu ievērošanu: sociālās palīdzības sniegšanā ievērot likumā ietvertās normas, izstrādāt kritērijus sociālās aprūpes un palīdzības sniegšanai.
Izglītības jautājumu nodrošināšanai pildīt likumos un normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atbalstīt pagasta talantīgo jauniešu tālākizglītošanu. Veicināt kultūras un pedagoģisko darbinieku kvalifikācijas celšanu.
Drošība un kvalitatīva veselības aprūpe. Šajā jomā visu izšķir kadru profesionalitāte un viņu pienākuma apziņa.
Kā sekmēsit jaunu darbavietu radīšanu un jaunu cilvēku atgriešanos dzīvot un strādāt savā pagastā?
AIVIS KĀRKLIŅŠ
– Jaunu darbavietu veidošanai pamatā ir aktīva saimnieciskā darbība. Labi un sekmīgi saimniekot spēj izglītoti, erudīti un enerģiski cilvēki. Šādu personību veidošanās nosacījums ir laba izglītība – gan profesionālā, gan vispārējā. Par pašvaldības uzdevumu jākļūst pieaugušo izglītības, nevalstisko organizāciju un vietējo iniciatīvas grupu veidošanas atbalstam.
Rudīte Čakāne
– Veicināt uzņēmējdarbības attīstību. Amatniecības aktivizēšanai piemērot pagasta ēkas brīvās telpas. Daļu bezdarbnieku iesaistīt vietējās vides sakopšanas darbos. Jaunieši mūsu pusē ir radošu ideju pilni, viņi jāuzklausa, jārēķinās ar viņu viedokļiem, vēlmēm. Jāizvērš dialogs, lai veidotos sapratne. Ja jaunieši jutīs lepnumu par pagastu, piederību tam –, ceram, viņi atgriezīsies.
Juris Korņenkovs
– Atbalstot zemniecību, kooperāciju un uzņēmējdarbību, radīsies arī jaunas darba vietas.
Arī kultūras dzīves un sporta aktivizēšana piesaistītu laukiem jauniešus.
Jaņina Kursiša
– Šis jautājums vienādi sāpīgs visām pašvaldībām, bet risināms valsts mērogā. Jaunieši uz laukiem atgriezīsies, ja saskatīs pagasta izaugsmi, labi apmaksātu darba vietu, atbilstošu savām interesēm un spējām. Katram cilvēkam vajag jomu, kurā viņš var pašizteikties un pašapliecināties, sevi pilnveidot kā personību.
