Šī gada 1. februārī ar Zemgales apgabaltiesas spriedumu par maksātnespējīgu tika pasludināta SIA «Uzvara-Strauti».
Šī gada 1. februārī ar Zemgales apgabaltiesas spriedumu par maksātnespējīgu tika pasludināta SIA «Uzvara-Strauti».
Prasību tiesā bija iesniegusi Bauskas rajona lopbarības ražošanas sabiedrība «Mūsa» SIA.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci un civillietu tiesas kolēģijas tiesnesi Ināru Gardu. Viņa paskaidroja, ka pieteikums atzīts par pamatotu. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» 3. panta 1. daļas 2. punktu parādnieks – «Uzvara-Strau- ti» – pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
Par SIA «Uzvara-Strauti» administratori apstiprināta zvērināta advokāte Lidija Skreija. Sabiedrībā tiek veikts audits.
Darbs neapstājas
Abas iepriekš minētās sabiedrības ir nozīmīgas ne tikai Gailīšu pagastā, bet arī rajona un vēl plašākā mērogā. Tādēļ «Bauskas Dzīve» interesējās, kā tas iespējams, ka visnotaļ stabils uzņēmums «Uzvara-Strauti» nokļuvis līdz maksātnespējai. Uzreiz jāpaskaidro, ka ikdienas darba ritmā, sakarā ar visu notiekošo, pašlaik nekādu pārmaiņu nav. Abas sabiedrības turpina strādāt. «Mūsa» ražo lopbarību, «Uzvaras-Strautos» audzē cūkas, darbojas gaļas pārstrādes cehs un veikali.
Taču samezglojušās ir vietējo uzņēmēju un abu sabiedrību īpašnieku attiecības. Tiekoties un runājot ar viņiem, bija jāsecina, ka dažādi tiek vērtēta pašreizējā situācija, līdz kurai nokļuvušas divas uzņēmējsabiedrības, kurām vienai bez otras ir grūti, pat neiespējami pastāvēt. Jāatskārš arī, ka privatizācijas process bijis smaga skola daudzām personām, visvairāk tām, kuras pirms Atmodas laika ieņēma vadošus amatus un palika noteicēji īpašumu dalīšanas laikā. Kāds Gailīšu pagasta uzņēmējs atzinās – visi esam kļūdījušies. Jāatskatās pagātnē, lai kaut nedaudz apzinātu problēmas, kas risināmas tagad.
Mainās dalībnieki
«Mūsas» ilggadējais vadītājs un arī pašlaik viens no ietekmīgākajiem dalībniekiem (12,7 procenti kapitāla daļu) Jānis Dzelzkalējs par uzņēmumu saka: «Tas ir mans mūža darbs. Privatizējot «Mūsu», darījām to godprātīgi un par sabiedrības dalībniekiem kļuva visi, kuriem bija saistība ar šo uzņēmumu, arī zinātnieki no Rīgas. Tolaik nedomāju par nākotni, negribēju neko grābt sev.»
Bijušais «Mūsas» līderis atzīst: «Man tik daudz dubļu ir gāzts virsū, bet tagad esmu samierinājies. Nekad vairs atpakaļ neiešu. Uzņēmums pārdzīvoja krīzes periodus, mēs iztikām bez kredītiem. Pašlaik aizņēmumu summa ir ap 200 tūkstošiem latu.»
Kopš 2000. gada 23. novembra 52,59 procenti jeb 5785 kapitāla daļas «Mūsā» pieder SIA «Profarm», kas ir reģistrēts Rīgā. Šī sabiedrība nodarbojas ar lopbarības, graudaugu importu un eksportu, lauksaimniecības produktu pārstrādes iekārtu un tehnoloģijas līniju importu un eksportu. Pēc Uzņēmumu reģistra datu bāzē pieejamās informācijas, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka «Profarm» divi dalībnieki ir no Nīderlandes un Beļģijas, viņiem pieder 49 procenti no pamatkapitāla. Kopš 2000. gada 5. jūnija «Mūsas» direktors ir Vigo Vilcāns, ar SIA «Profarm» saistīta persona. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts uzņēmumā strādājošais Raitis Pavinkšnis.
Uzskata, ka glābj «Mūsu»
«Mūsas» un «Profarm» sadarbība sākās 1998. gadā. V. Vilcāns «Bauskas Dzīvei» stāsta: ««Profarm» apsekoja vairākas rūpnīcas, «Mūsa» bija viena no pozitīvākajām, ražošanas apjomā neliela, atbilstoša Latvijas mērogam. Toreizējā «Strautu» valdes priekšsēdētāja Valērija Brence izvirzīja nosacījumus par barības kvalitāti. «Profarm» aizdeva naudu, lai to garantētu. Tajā brīdī «Strauti» izglāba «Mūsu», kas ražoja ap 100 tonnu produkcijas mēnesī un klientu bija pavisam maz.» Jāpaskaidro, ka pirms tam kombinēto lopbarību «Mūsa» pirka no «Dobeles dzirnavnieka».
No tā laika arī datējama «Mūsas» dalībnieku maiņa, jo «Profarm», sākdams jaunu projektu, sevi nodrošināja. Vispirms, aizdodot naudu, lai «Strauti» nopirktu kapitāla daļas un iegūtu lielāku ietekmi «Mūsā». Divu gadu laikā «Profarm» ieguva 52,59 procentus daļu no lopbarības ražotnes pamatkapitāla. Tas notika ar «Strautu» pretimnākšanu, arī 2000. gadā, kad cūkkopības kompleksam piederēja ievērojama daļa no «Mūsas» kapitāla. J. Dzelzkalējs par īpašnieku maiņu izsakās īsi: «Rīgas biznesmeņi zināja, ko dara.»
V. Vilcāns uzskata: «Aizdodot naudu, ir vajadzīgas garantijas. Ja redzi, – kaut kas nav kārtībā, nevar nelikties ne zinis.» Šeit jāatgādina situācija, kāda SIA «Uzvara-Strauti» izveidojās 1999. gada oktobrī, kad šīs sabiedrības revīzijas komisijas priekšsēdētāja Silvija Rozenbaha veica dokumentālo revīziju. Tika atklātas nelikumības uzņēmuma darbībā un lieli materiālie zaudējumi. Pilnvaroto sapulcē tika pārvēlēta sabiedrības valde. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja Benitu Tamašūnu.
Cīņa par ietekmi
«Strauti» un «Mūsa» katrs centās noturēt savu ietekmi. «Strautu» bijusī valdes priekšsēdētāja Valērija Brence šī gada janvārī, saņemot īpašuma daļu dāvinājumu no pensionāriem, ieguva 48 procentus. Kopā ar vēl vienu īpašnieku abiem ir 54 procenti daļu «Strautos». V. Brence uzskata, ka varēja rast citu risinājumu abu sabiedrību attiecībās, nevis iesniegt tiesā prasību par maksātnespēju. Pagājušais gads cūkkopības nozarē bija stabils, palielinājušās produkcijas cenas, «Strautiem» būtu reālas iespējas dzēst parādus. V. Brence, kura kompleksā strādājusi 27 gadus, saskata SIA «Uzvara-Strauti» statūtu pārkāpumus 1999. gada 29. oktobrī notikušajā pilnvaroto sapulcē, kad valdē ievēlētas personas, neiegūstot 75 procentus balsu. Tādējādi, viņasprāt, valde nav bijusi pilntiesīga strādāt. Taču Uzņēmumu reģistram par to neviens nav pretenzijas paudis.
V. Vilcāns savukārt secina, ka bijušajai «Strautu» vadītājai vairs nevar uzticēties, ko arī apstiprināja 1999. gada revīzijas slēdziens. V. Vilcāns atzīst: «Iepriekšējā vadītāja V. Brence ar dažiem sabiedrības dalībniekiem sāka izrādīt lielas aktivitātes. Iegūstot dāvinātās akcijas, kopā ar Māri Ikaunieku viņiem «Strautos» bija 54 procenti. Vai mums šajā situācijā nevajadzēja reaģēt? «Profarm» negrib zaudēt naudu, kas ir ielikta «Strautos». Tādēļ arī pieteicām maksātnespēju.»
Vietējie bijuši pasīvi
Sakarā ar maksātnespējas izsludināšanu pašlaik ir atstādināta SIA «Uzvara-Strauti» valde un tās priekšsēdētāja B. Tamašūna. Pēc likuma «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» sabiedrību vada administratore.
«Bauskas Dzīve» uzskatīja, ka jāuzklausa B. Tamašūnas secinājumi: «Pēc privatizācijas kompleksa darbā ir bijuši dažādi periodi, smagi un veiksmīgi. Ar V. Brences iniciatīvu tika izveidots veikalu tīkls, lai produkcijai radītu labāku tirgu. Taču naudiņa nav likta pamatražošanā. Komplekss turējās kā uz Dievvārdiem. Agri vai vēlu vadzim vajadzēja lūst.
Pēc pārmaiņām «Strautu» vadībā 2000. gadā sākām sakārtot pamatnozari. Vienā gadā esam ieguldījuši tik daudz kā iepriekšējos desmit kopā. Maksātnespēja draudēja arī agrāk. Jau 1998. gadā kompleksa darbinieki uzskatīja, ka jāiet kopā ar «Mūsu». «Strautu» kompleksā strādājošiem sabiedrības dalībniekiem katram atsevišķi ir maz balsu, bet viņu viedoklis bija tāds.»
B. Tamašūna uzskata, ka vietējie Gailīšu pagasta uzņēmēji ir bijuši pasīvi, nav mēģinājuši ieguldīt savus līdzekļus, lai sekmētu «Mūsas» un «Strautu» attīstību. «Kad 1998. gadā «Mūsa» gandrīz bankrotēja, vai kāds vietējais nāca ar savu naudu? Nē. Atradās «Profarm», kurš aizdeva «Strautiem» naudu, lai nopērk «Mūsas» akcijas un kļūst par līdzīpašnieku,» tā B. Tamašūna.
Process turpinās
Maksātnespējas pasludināšanu nevarētu uzskatīt par ārkārtēju gadījumu. Pēc Lursoft datiem, 2000. gadā Bauskā un Bauskas rajonā par maksātnespējīgiem atzīts viens individuālais uzņēmums, piecas SIA un divas zemnieku saimniecības. Četros gadījumos sākta bankrota procedūra, bet tā pabeigta divās lietās, divas sabiedrības likvidētas. Vispārējas privatizācijas posmā kļūdas ir bijušas neizbēgamas, ne tikai Bauskas rajonā, arī visā Latvijā.
Domājot par iepriekš aprakstīto, svarīgākais ir, lai abi uzņēmumi strādātu, jo tajos nodarbināti ap diviem simtiem vietējo iedzīvotāju. V. Vilcāns uzsver, ka tāds ir «Profarm» mērķis. Tiks sasaukta kreditoru sapulce, kura lems par turpmāko rīcību. «Mūsa» ir lielākais kreditors, un tās lēmums būs balsojumā izšķirošs.
Sarunās ar «Bauskas Dzīvi» Gailīšu pagasta uzņēmēji atzinās, ka viņi ir paguruši no ārkārtas sapulcēm un skaidrošanās. Nenoliedzami, situācija izveidojusies sarežģīta. Katrs ieņem savu pozīciju un meklē attaisnojumu rīcībai. Kādreizējās agrofirmas «Uzvara» bagātā mantojuma ieilgusī dalīšana prasa daudz enerģijas, un tas bija jūtams, gatavojot šo publikāciju.
