Pārtikas veikals «Vienība» saglabājis veco nosaukumu, bet ieguvis jaunus saimniekus. Iecavas patērētāju biedrība 1999. gadā nolēma tirgotavu slēgt neizdevīguma dēļ.
Pārtikas veikals «Vienība» saglabājis veco nosaukumu, bet ieguvis jaunus saimniekus.
Iecavas patērētāju biedrība 1999. gadā nolēma tirgotavu slēgt neizdevīguma dēļ. Tad to iegādājās zemnieku saimniecība «Andersoni», un tās saimniece Inese Graubiņa tagad veikalā stāv aiz letes.
Ja šeit veikala nebūtu, Ziemeļos dzīvojošajiem pēc katra sīkuma, maizes, sāls, eļļas un sērkociņiem būtu jāiet trīs kilometri uz Dimzām vai jābrauc uz Iecavu, stāstīja Inese. Arī vietējie ļaudis to viņai sacījuši vairākkārt. Guntis Graubiņš piegādā preces, meklējot lieltirgotavās visizdevīgākās cenas, lai laucinieki tās spētu nopirkt. Savukārt Inesei nācies apgūt gan grāmatvedību, gan tirdzniecībai nepieciešamos sanitārijas pamatus.
Šādam nomales veikalam esot sava specifika. Ābolus un apelsīnus te nereti pērk arī pa vienam, bet konfektes – vienu saujiņu (100 g), tikai ko kāri nodzīt. Uz jautājumu, kas aug zemnieku saimniecības «Andersoni» laukos, Inese smejot atteica – bērni. To Graubiņu ģimenei ir trīs – Jānim jau 18 gadu, viņš mācās tirdzniecības tehnikumā Rīgā, iespējams, Vienības veikalam aug savs profesionāls tirgotājs. Meitas mācās Dzimtmisas pamatskolā, Inga – 8. klasē, Inita – 2. klasē. Vasarās Graubiņu bērniem laiskoties neiznākot, zemnieku saimniecībā četru hektāru platībā aug dārzeņi un kartupeļi, arī mammai veikalā jāpalīdz, stāstīja Inese.