Solījumu, sevis izrādīšanas un mūsu izturības pārbaudes laiks.
Solījumu, sevis izrādīšanas un mūsu izturības pārbaudes laiks. To «Dienas» 17. februāra numurā, 13. lappusē, vērtējis mācītājs Juris Rubenis – «Ko partijas domā par mums?». Izlasiet!
Partijas, protams, visvairāk domā par sevi – kā neizkrist no orbītas, kurā mēs, vēlētāji, tās esam iebīdījuši. Diemžēl lielo partiju trijotnes (ak, «troiku» fenomens!) jau pārsniegušas visas ētikas normas, un turpinājums (vēl divas nedēļas!) var atmaksāties ar mīnusa zīmi. Jo – mēs tomēr neesam tādi, par kādiem tiekam uzskatīti.
Dažu vietēja mēroga politiķu piederība kādai partijai, kā zināms, gan ir visai nosacīta. Galvenais – bagātās metropoles nauda kandidātu izgaismošanai. Bet prožektori nereti apžilbina.
Partiju programmām jau likumdevējs piešķīris īslaicīgu nozīmi. Tās publicē un par tām runā tikai pirms vēlēšanām, jo tās ir priekšvēlēšanu programmas, kuru izpildei visbiežāk trūkst līdzekļu, nevis gribas. Nevienā programmā neesmu lasījusi apņemšanos: taupīsim naudu, laiku un cilvēku nervus! Taču mēs esam vēlēšanām gatavi un solām – izturēsim zem uzbrūkošās aģitācijas sloga.
Nomācošāks ir Saeimas frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» vadītāja Jāņa Jurkāna un viņa domubiedru Maskavas kārtējais apmeklējums ar brīvpieeju visaugstākām amat personām, protams, izņemot Putinu. «Krievija atbalsta mūsu frakciju un nekautrējas to atklāti paust,» tā J. Jurkāns. Un arī viņš nekautrējas: «Varbūt jums skauž?» Mums neskauž, mums gluži vienkārši ir neomulīgi, biedri Jurkān.
Starpvalstu attiecību normu pārkāpums un Pola Holandera filma par seksbiznesu Latvijā – tas viss licis Saeimas deputātam Dz. Kudumam izsaukties: «Ārpolitikas bezatbildība pārsniedz jebkuras robežas!» Šajā lietā man ir savs viedoklis: klaju dzimumattiecību izrādēs vizuālajos saziņas līdzekļos cilvēkbērns jau no mazotnes tiek pārliecināts, ka sekss ir tikpat dabisks kā pusdienas vai vakariņas ģimenes lokā. Un, ja par to vēl maksā, kāpēc gan ne! Kas izperēts, tas ir.
16. februārī, Lietuvas neatkarības dienā, netika ievērots valdības lēmums – pie ēkām izlikt valsts karogu. Sētnieki ir gana izglītoti, lai rīkotos, nevis gaidītu priekšrakstus. Latvijā svarīgs ir nevis Šķēles, Bērziņa vai kāda cita faktors, bet cilvēku rīcības spēja un griba kopumā.
Finansu un iekšlietu ministri dziļā saskaņā vienojušies par benzīna krīzes likvidāciju policijā. Solīts ne vien samaksāt iespaidīgo parādu par degvielu un ik mēnesi papildus iedalīt 20 tūkstoš latu, bet tuvākajā nākotnē pat sākt būvēt Valsts policijai jaunu ēku. Vai priekšvēlēšanu triks?
Ārlietu ministrs I. Bērziņš nonācis sirmo leģionāru krustugunīs, jo viņš preses konferencē Maskavā esot jaucis vācu represīvo SS ar latviešu leģionu. Pārpratums radies kļūdaina tulkojuma dēļ, skaidrojis ministrs un saņēmis piedošanu.
Nedēļas citāts, noklausīts Eiropas Kustības Latvijā rīkotajā apspriedē Rīgā: ja divi cilvēki domā vienādi, tad viens no viņiem neko nedomā.
