Rīgā uzņemtā, bet Latvijā nerādītā zviedru režisora Pola Holandera filma «BB Beauty» pagājušajā nedēļā draudēja sacelt vētru, kas varēja pārsniegt vietējās ūdens glāzes malas.
Rīgā uzņemtā, bet Latvijā nerādītā zviedru režisora Pola Holandera filma «BB Beauty» pagājušajā nedēļā draudēja sacelt vētru, kas varēja pārsniegt vietējās ūdens glāzes malas. Telekompānija, kura filmu demonstrējusi Zviedrijā, pasteigusies paust nožēlu un atvainošanos, vienlaikus solot, ka tiks uzņemts turpinājums, kaut arī no Latvijas puses solīti tiesas darbi visaugstākajā līmenī.
Tas varētu būt pat interesantāk par neredzēto filmu. Iespējams, ka nekautri bijuši zviedra paņēmieni, atspoguļojot Rīgas naktstauriņu dzīvi, un aplams apgalvojums, ka Rīgā naktīs ielās strādājot 15000 līdz 18000 ielasmeitu. Taču būtu visai dīvaini piepeši mesties pierādīt, ka Latvijā vispār nekā tāda – prostitūcijas – nav vai arī ka mūsu valsts policijas rīcība arvien ir kristālskaidra un bez mazākajām korupcijas pazīmēm. Vai tiešām vieni meli radīs nākamos, kaut arī taisnības un principa vārdā?
Zinātāji apgalvo,– filmā tomēr nemaz neesot apgalvots, ka puse Latvijas sieviešu reizi mūžā ir pārdevušās par naudu. Varbūt nav vērts klusībā apcerēt, vai esmu pirmā vai tomēr katra otrā…
Daudz svarīgāk man šķiet, ka patiesību šajā jomā uzzināt tikpat kā nav iespējams. Biedējošs ir pēc skandāla paustais Iekšlietu ministrijas apgalvojums,– senās profesijas pārstāvju Rīgā ir no 2000 līdz 3000. Šī tūkstoti vērtā aptuvenība liek domāt, ka zemūdens dūkstis šajā biznesā ir dziļākas, nekā varam iztēloties. Latvijā prostitūcija ar likumu nav aizliegta, līdz ar to jābūt uzskaitei, atbilstošai medicīniskai aprūpei, kontrolei, kas garantētu drošību tiem, kuri šos pakalpojumus lieto. Tādā gadījumā uzskaitē aptuvenības nedrīkst būt. Turklāt, ja šo arodu Latvijā atzīst par legālu ienākumu gūšanas veidu, tad, piedodiet, kā ar nodokļiem…? Vai šīm profesionālēm ir izsūtīts paziņojums reģistrēties kā pašnodarbinātām personām?
Līdzās skaļam sašutumam par kaitējumu, kas nodarīts Latvijas tēlam, daudz klusinātāk ieskanējušās runas par to, kas dzen sievietes uz ielas. Par sevi atgādinājušas simtiem Latvijas medmāsu, kuras gatavojas doties strādāt savā profesijā uz Norvēģiju. Viņas vairs nevēlas saņemt par darba slodzi un atbildību tik zemu atalgojumu.
Labklājības ministrija paziņojusi, ka izprot medicīnas māsu kritisko situāciju, un jau kuro reizi gatavo ziņojumu Ministru kabinetam, atgādinot, ka māsu ir 44 procenti no visām veselības aprūpes sistēmā strādājošām personām.
Gluži kā naglai uz galvas pagājušajā nedēļā Ministru kabinets tiešām skatīja jautājumu par atalgojumu. Taču ne jau medicīnas māsām, bet gan valsts uzņēmumu pilnvarniekiem un vadītājiem. Šo darbinieku ir ievērojami mazāk nekā medmāsu, toties tie ir ļoti svarīgi, jo viņiem jāmaksā vairāk nekā ministriem, premjeram un, protams, 20 reižu vairāk nekā medmāsām. Visi minētie fakti attiecas uz vienu un to pašu valsti – Latviju.
