Ceraukstes pagasta «Cīruļos» divus gadu desmitus saimnieko Straumaņu ģimene. Lēnām un pacietīgi Beku meža ielokā kopta zeme, kas piekļaujas Mēmeles krastam, turpat veidota saimniecība un būvētas ēkas.
Ceraukstes pagasta «Cīruļos» divus gadu desmitus saimnieko Straumaņu ģimene.
Lēnām un pacietīgi Beku meža ielokā kopta zeme, kas piekļaujas Mēmeles krastam, turpat veidota saimniecība un būvētas ēkas. Saimniece Laima Straumane atceras dažādus mazā biznesa periodus, arī to, kā viņa audzēja rukšus. Cūkkopības krīzes laikā, kad gaļas cena bija katastrofāli zema, «Cīruļos» šai nodarbei pielika punktu. Turpinās dārzeņu un puķu audzēšana, bet pērn sākās pirmie mēģinājumi lauku tūrismā. Vēl jābilst, ka dakterim Mārim Straumanim ir mantojuma zeme Mežotnes pagastā, kur audzē graudaugus un cukurbietes. Kopīgiem spēkiem ģimenes divas paaudzes pūlas nopelnīt naudu latviskā stilā – ar zemes kopšanu. Nežēlojoties L. Straumane teic, cik tas ir grūti. Šoreiz ne par to, bet citu nozari – viesu uzņemšanu.
Saimnieka jubileju svin pirtī
Laima stāsta, ka jau daudzus gadus domājusi,– jāmēģina darboties tūrismā. «Cīruļu» atrašanās vieta to gandrīz pasacīja priekšā. Pavisam netālu ir dzejnieka Viļa Plūdoņa mājas «Lejenieki», līdz Bauskai un lielajam ceļam arī neliels gabaliņš. Vienlaikus sēta plešas savrup, un šeit neviens nejūtas traucēts. Vēl saimniece uzskata, ka vietai piemīt laba aura, kas nav tik bieži sastopama parādība.
1999. gadā sāka sliet guļbūvi Mēmeles krastā. Par celtniecības gaitu būtu garš stāsts, jo meistari mainījās – sāka pieredzējis un pabeidza jauni puiši. Taču galu galā darbs izdevās, un to novērtē pašu ģimene, arī viesi. Koka ēkas pirmajā stāvā iekārtota pirts, kur, uzmetot garu, var pēc sirds patikas izkarsēties un pērties ar Laimas sietajām slotām. Bērza aromātu papildina dažādu pļavas zālīšu smarža. Kadiķa slotiņas var būt tikko grieztas, un pie to asuma ir jāpierod.
Pagājušā gada februārī Māris Straumanis svinēja apaļu jubileju un viesības notika pirtī. No tām vēl saglabāts kolēģu dāvinātais apsveikuma rullis, kurā aprakstītas pirts gudrības. Bieži vien saimnieks pavada laiku pirts otrajā stāvā, kad tur nav viesu. Šeit izdodas sakārtot domas un atgūt spēkus pēc darba.
«Cīruļus» sameklē tālumnieki
Kāda ārzemnieku ģimene Straumaņu mājas atrada pēc topogrāfiskās kartes. Citi par atpūtas vietu uzzināja autoceļu katalogā. «Cīruļi» vēl nav īpaši reklamēti, tomēr šeit ciemojušās dažādas grupas. Tālākie viesi – no Austrālijas. Beku mežs un tā apkārtne patika francūžiem un vāciešiem. Arī rīdzinieki dodas izbraukumos ārpus galvaspilsētas. Līdz 30 personām lielas grupas šeit var rī- kot svētku svinības, to dažas Bauskas darbavietas ir izmēģinājušas.
Laima stāsta: «Katru reizi viesus sagaidu ar kafiju. Iepazīstamies un izrunājamies, ko kurš vēlas. Vienojamies par ēdināšanu. Pašlaik remontējam «Cīruļu» veco māju, kurā atrodas kamīnistaba. To dēvējam par mūsu svētvietu. Aicinām ciemiņus arī šeit ieturēt maltīti. Apmeklētāju skaitu ir grūti paredzēt, bet domāju, ka vecajā mājā pēc remonta varēsim uzņemt viesus. Vasarā viņi ar laiviņām vizinās Mēmelē. Ceram kādreiz iegādāties katamarānu.»
«Cīruļos» ir kāds īpašs cienasts – marinētas sēnes. Laima atzīstas, ka sēņošanu var uzskatīt par viņas kaislību. Tuvējā un Brunavas apkārtnes mežā savāktais glabājas burciņās. Zinātāji mēdz jautāt, vai marinētas beciņas būs cienasta galdā.
Varbūt līdz vasarai Straumaņu vīri pagūs sakārtot ceļu, lai, viesiem ierodoties, nebūtu jābrauc caur saimniecības zonu. No atjaunotās brauktuves pavērsies skats uz pirtiņu un jauno māju.
