Pēc odzes koduma sieviete nonāk slimnīcā; kā rīkoties, ja iekodusi čūska

Pamatīgi sapampusi kāja, došanās uz divām slimnīcām un ārstēšanās, kas joprojām turpinās, – tāda ir Aijas Cabules nepatīkamā pieredze pēc pastaigas nomaļās Bernātu pludmales kāpās, kur viņu sakoda smiltīs paslēpusies odze. Vispirms sieviete devās uz Liepājas Reģionālo slimnīcu. Kad pēc atgriešanās mājās tūska tikai pastiprinājās, nakts melnumā brauca uz Kuldīgas slimnīcu, kur joprojām turpina ārstēties, ziņo laikraksts “Kurzemes vārds”.

“Man noteikts guļus režīms, kamēr tūska nepāriet, vertikālā stāvoklī kāju nevar turēt, tad tūska iet uz augšu, pat uz tualeti nevaru aiziet, viss caur asarām un sāpēm,” otrajā notikuma dienā teica Aija un brīdināja paziņas par to, lai šajās siltajās atvasaras dienās īpaši uzmanās no čūskām, jo Liepājas slimnīcā pirms viņas ievests vēl kāds padsmitgadīgs bērns ar čūskas kodumu, arī viņas dēls Brocēnos tieši šajās dienās redzējis čūsku. Vēlāk noskaidrojam, ka kopā šosezon Liepājas Reģionālajā slimnīcā vērsušies trīs pacienti ar čūskas kodumiem, divi no tiem bijuši vienā dienā.

“Notikuma vakarā vīrs aizveda mani uz Liepājas Reģionālo slimnīcu, tur ielaida sistēmu, noņēma analīzes, un viss. No rīta ielaida vēl sistēmu un aizsūtīja mājās. Varbūt pie vainas tas, ka vienīgais, kurš mani sestdienas vakarā un svētdienas rītā apskatīja, bija ārsts rezidents. Viņš iedeva arī izrakstu. Teica, ka es varot doties mājās, reakcija esot lokāla un dažu dienu laikā pāriešot. Mājās tika noteikts gultas režīms. Uz jautājumu, ko darīt, ja kļūst sliktāk, atbildēja – tā nevajadzētu būt, bet, ja nu tomēr, lai sazinos ar ģimenes ārstu. Savukārt par pretindi teica, ka neesot pārliecināti, kāda čūska iekodusi, tāpēc to nevarot dot,” par pirmo saņemto palīdzību pastāsta Aija.

Lai arī kāja bija sapampusi, ārsta teiktais licis domāt, ka gan jau būs labi, tomēr labāk nepalika. “Tūska ļoti strauji gāja uz augšu. Zvanīju uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, tur ieteica sazināties ar ģimenes ārstu konsultatīvo diennakts tālruni, savukārt tur atbildēja, ka “joki mazi” un jāzvana uz Toksikoloģijas centru, pēc viņu izstāstītā sapratu, ka var rasties audu atmirums un steidzami jādodas uz tuvējo uzņemšanu. Tajā pašā naktī dēls ar vīru atveda uz uzņemšanu Kuldīgas slimnīcā, kur mani laipni pieņēma un ievietoja nodaļā pilnīgā mediķu aprūpē, pilnīgā gultas režīmā. Žēl, ka Liepājas slimnīcā tik pavirši izturējās. Un man radās jautājums – vai tādos retos gadījumos nebūtu jākonsultē arī ārstiem ar pieredzi, nevis jāatstāj viss rezidenta lemšanā? Šis man ir īsts pārbaudījums…” laikrakstam stāsta Aija.

Kuldīgas slimnīcā apstiprina, ka paciente atrodas viņu aprūpē, un papildina, ka pēdējo trīs gadu laikā Kuldīgas slimnīcā reģistrēti vien četri gadījumi, kad palīdzība sniegta čūsku sakostiem pacientiem. “Šos pacientus nebija nepieciešams stacionēt. Tā kā ar čūskas kodumiem bieži pie mums nevēršas, reģionālajās slimnīcās pretindes serums netiek uzglabāts. Turklāt ne vienmēr tas ir nepieciešams, un šādos gadījumos mediķi parasti konsultējas ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Saindēšanās un zāļu informācijas centru. Šīs pacientes gadījumā, konsultējoties ar minēto iestādi, tika uzsākta terapija tromba šķīdināšanai, tūskas novēršanai,” detalizētāk paskaidro Kuldīgas slimnīcas pārstāve Anda Šlakorciņa.

“Jā, ārsts man jau izskaidroja, ka tā vairs nav alerģiska reakcija, bet kājā ir atrāvies trombs un tagad “ceļo pa kāju”. Šobrīd uzstādīta diagnoze – tromboflebīts. Mediķi šķīdina trombu, durot injekciju vēderā, laiž sistēmas, arī pret alerģiju zāles. Ir bojāti asinsvadi, muskulis. Atveseļošanās process būs garš, vēlāk būs jāvalkā speciālā zeķe vismaz pāris mēnešus,” pastāsta arī pati paciente.

Nedēļas nogalē sazinoties ar Aiju, viņa laikrakstam norāda, ka situācija uzlabojas. “Kājai tūska mazinājusies, trombu joprojām šķīdina, špricē antibiotikas un laiž sistēmas alerģijai un skalo. Sāp gan visas malas no gulēšanas, bet, izskatās, jau pēc nedēļas varēšu sākt staigāt. Ir liels nogurums un nespēks, bet, paldies Dievam, kāja izskatās labāk,” stāsta sieviete un atzīstas, ka tagad gan no meža un smiltīm viņai esot bail.

Savukārt Liepājas Reģionālajā slimnīcā paskaidroja, ka sievietei slimnīcā tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. “Viņa tika ievietota Observācijas nodaļā, lai turpinātu ārstēšanu. Pēc veselības stāvokļa uzlabošanās sieviete tika izrakstīta no slimnīcas ģimenes ārsta uzraudzībai,” paskaidro SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” pārstāve Indra Grase. Citu informāciju par gadījumu viņa nesniedz, jo, “ņemot vērā “Pacientu tiesību likuma” 10. punktu par pacientu datu aizsardzību, kas nosaka, ka informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, tad informāciju par pacientu drīkstam izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu”. To gan piebilst, ka rezidentus vienmēr uzraugot kāds ārsts ar pieredzi un tā bijis arī šajā gadījumā.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā esot pieejama arī pretinde. “Tomēr visos gadījumos, kad iekodusi čūska, nav nepieciešams pretčūsku serums. Kad un kādos gadījumos to dod pacientam, nosaka ārsts,” papildina I. Grase.

Lai kliedētu pacientes publiski izteiktās aizdomas, ka Liepājā ārsti vai rezidents kaut ko veikuši nepilnīgi, LRS Uzņemšanas nodaļas virsmāsa Jūlija Spicina paskaidro, ka arī pēc čūskas koduma, kā pēc jebkuras citas saslimšanas, pacientam var attīstīties komplikācijas.

“Mediķi ne vienmēr var to ietekmēt un ne vienmēr var to paredzēt – vai un kad cilvēkam attīstīsies komplikācijas. Tāpēc, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un viņš jau ir izrakstīts no slimnīcas, ir jābūt uzmanīgam un jāpievērš uzmanība savam veselības stāvoklim arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Gadījumā, ja ir izmaiņas pašsajūtā, jāvēršas atkārtoti medicīnas iestādē vai pie sava ģimenes ārsta,” norāda virsmāsa.

Rudenī ir sēņotāju pilni meži, un purvi vilina dzērveņu tīkotājus, taču der atcerēties, ka čūskas vēl neguļ. Tiesa, tās mērķtiecīgi nemeklē upurus, taču iztraucētas čūskas instinkti liek aizsargāties, un tā patiešām var iekost.

Latvijas fauna nav pārbagāta ar čūsku sugām – tās ir trīs: zalktis, gludenā čūska un odze. Par laimi, veselībai bīstams ir tikai odzes kodiens. Dabas pētnieki secinājuši, ka siltā pavasara dienā tas varot būt niknāks nekā, piemēram, tagad, rudenī, un tāds tas ir arī tad, ja čūsku pamatīgi tramda un izbiedē. Lielāka bīstamība pastāv arī tad, ja čūska iekodusi krūšu rajonā, tuvāk sirdij, sejā, jo pēc tam tūska var nosprostot elpceļus.

Piemēroti apavi. Nodrošināties pret iespējamu čūskas kodienu vispirms nozīmē, dodoties uz mežu, purvu vai krūmājiem, uzvilkt piemērotus apavus (vislabāk – zābakus ar stulmu, kas sniedzas līdz kājas ikra vidum). Turklāt ar odzi var sastapties ne tikai tur – dažkārt tā iemaldās arī lauku mājas pagalmā vai dārzā.

Brīdināt, ka tuvojaties. Tas skan diezgan savādi, taču nekā neparasta nav – ejot speriet stingrus, pārliecinošus soļus; ja ir, ar ko, sarunājieties! Ja tuvumā būs čūska, tā to sajutīs un aizbēgs, iespējams, pat nepamanīta. Tomēr atcerieties arī skatīties zem kājām – čūskai uzkāpjot, tā noteikti sevi aizsargās un kodīs.

Neļauties ziņkārei. Vēlme pārbaudīt sastaptās odzes reakciju, tai iebakstot vai to ķircinot, var beigties bēdīgi – čūska jutīsies apdraudēta, un vienīgais tās aizsardzības ierocis ir asie indes zobi. Ja čūsku redzat, ļaujiet tai mierīgi aizslīdēt savās gaitās!

Cik bīstams ir kodiens?

Jekaterina Āboliņa, ģimenes ārste Veselības centru apvienībā norāda, ka dažkārt sastapšanās ar čūsku un tās kodiens var būt tik pēkšņs, ka neizdodas pamanīt, vai tā bija kāda no Latvijas nekaitīgajām čūskām vai odze. Alerģiskiem cilvēkiem var būt spēcīga reakcija arī no gludenās čūskas vai zalkša koduma. Reakcijas mazināšanai var iedzert antihistamīnu medikamentu. Turpmāk vajadzētu būt maksimāli piesardzīgiem, vadoties pēc bīstamākā scenārija. Tas ir svarīgi tādēļ, ka reakcija uz odzes kodienu var būt ārkārtīgi smaga un pat dzīvību apdraudoša, tātad tā prasa tūlītēju pareizu rīcību.

Organisma reakcija

Traumētajā vietā redzamas čūskas kodiena pēdas, visticamāk, veidojas tūska, un šī vieta sāp.

Ja bijusi nelaimīga sastapšanās ar odzi, reakcijas var būt krietni smagākas. Var parādīties:

– plašs pietūkums koduma vietā;

– var būt pietūkusi mēle, lūpas;

– zilgana, sārta, violeta vai pat teju melna āda koduma vietā;

– slikta dūša, vemšana, caureja;

– elpas trūkums;

– galvassāpes, reibonis, ģībonis;

– sirdsdarbības traucējumi, pazemināts arteriālais spiediens.

Nekādā gadījumā!

Pretēji piedzīvojumu filmās redzētajam noteikti nesūciet no brūces asinis! Pirmkārt, pastāv risks indi norīt. Otrkārt, palīdzības sniedzēja mutes dobuma gļotādā var būt brūcīte vai kāds bojāts zobs, turklāt jāņem vērā, ka inde var uzsūkties organismā arī tad, ja bojājumu nav, tātad caur mutes gļotādu.

Pieņēmums, ka virs koduma vietas jāuzliek žņaugs, lai inde neizplatās pa visu organismu, ir aplams.

Nelietot nekādus medikamentus! To mijiedarbība ar odzes indi nav prognozējama.

Brūces saldēšana vai piededzināšana nav pieļaujama.

Nedodiet čūskas upurim dzērienus, kas noslogo sirdi, piemēram, alkoholu (tas turklāt paplašina asinsvadus!), kafiju, stipru melno tēju.

Pareizā rīcība

Odzes kodiens ir bīstams veselībai un var pat apdraudēt dzīvību, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ātrāk saņemt mediķu palīdzību. Lūk, pareizas rīcības soļi!

– Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību!

– Noguldiet cilvēku horizontālā stāvoklī! Svarīgi, lai sakostā ekstremitāte ir zemāk par sirds līmeni.

– Raugiet, lai cietušais nekustētos, neaiztiktu, neberzētu, nekasītu sakosto ķermeņa daļu, jo šādas darbības veicina indes izplatīšanos.

– Dodiet cietušajam ūdeni – tas organismam ļoti nepieciešams.

– Ja iespējams, uzlieciet uz brūces aukstu kompresi (piemēram, dvielī ietītu dārzeņu paciņu no saldētavas). Tā nomierinās sāpošo vietu un sašaurinās asinsvadus.

Ārstēšana pēc odzes kodiena ilgs aptuveni divas nedēļas. Jāņem vērā, ka sekas, ko var izraisīt čūskas kodiens, nav pilnībā prognozējamas ne tūlīt, ne ilgtermiņā.