Skolēnu interešu izglītības sistēma valstī nav sakārtota, tādēļ rodas iemesli strīdiem, diskusijām un bažām par finansējumu.
Skolēnu interešu izglītības sistēma valstī nav sakārtota, tādēļ rodas iemesli strīdiem, diskusijām un bažām par finansējumu.
Tādu atziņu sarunā ar «Bauskas Dzīvi» izteica Iecavas vidusskolas administrācijas pārstāvji un pedagoģiskie darbinieki.
Iecavas vidusskolā pašlaik darbojas 11 interešu grupu. To programmas ir tarificētas, un grupu vadītājiem algas maksā no interešu izglītībai paredzētā finansējuma. Interešu grupas apmeklē ap 600 bērnu, kas ir divas trešdaļas no skolēnu kopējā skaita.
No šī gada 1. janvāra nodarbību vadītāju darba apmaksai skola ik mēnesi saņem Ls 279 (984 skolēniem). Mācību pirmajā pusgadā finansējums bija lielāks – Ls 384 mēnesī. Direktore Agra Zaķe skaidro, ka interešu grupu vadītāji tālab nesaņem mazākas summas, jo starpība tiek maksāta no algu fonda ekonomijas līdzekļiem. Interešu izglītības atbalstam daļu finansējuma skola saņem no pagasta pašvaldības. «Mēs arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai pedagogi un skolēni neciestu no interešu izglītības sistēmas «šūpošanās»,» apgalvo direktore. Viņas vietnieks Edgars Šmits uzskata, ka galvenā problēma ir vispārējs juceklis: «Pagājušajā pavasarī parādījās interešu izglītības finansējuma viena summa, rudenī – cita, bet mācību gada vidū līdzekļu apjoms atkal mainījās.»
Pedagoģijas doktors, vides ķīmijas pulciņa vadītājs Mihails Gorskis, situāciju raksturo tā: «Es gluži vienkārši kļuvu nervozs, jo 2000. gada septembrī vēl nebija zināms, vai interešu grupa darbosies. Tas nozīmē, ka nevarēju plānot savu darbu, izstrādājot ilglaicīgu programmu. Skolēni, kuri padziļināti apgūst vides ķīmiju, vienu projektu gatavo visu mācību gadu. Man nav nekādas garantijas, ka viņiem izdosies izstrādāt un apkopot pētījumus – ja nu atkal samazināsies finansējums?»
Skolotājs Gorskis atzinīgi vērtē fakultatīvo nodarbību sistēmu, kas Latvijas skolās darbojās līdz pagājušajam gadam. Skolēni brīvi varēja izvēlēties priekšmetus, ko apgūt padziļināti. Fakultatīvo nodarbību vadīšana tika apmaksāta tāpat kā mācību stundu darbs.
Interešu pulciņi agrāk bija iekļauti mācību plānā. Vadītāju algas aprēķināja atbilstoši plānā fiksētajai slodzei, bet papildfinansējums tika saņemts no Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centra.
Interešu izglītības modelis, kura ieviešana sākās 2000. gadā, piedāvā jaunu pieeju ārpusstundu darba organizēšanā un apmaksā. Skolotāji atzīst, ka uztvert pārmaiņas nav viegli, jo trūkst skaidrības par dažām svarīgām lietām, piemēram, par interešu grupu programmu tarifikācijas kritērijiem. Stāsta Edgars Šmits: «Pagājušā gada pavasarī skolotāji ar lielu entuziasmu sāka programmu izstrādi. Tās iesniedzām bijušajā rajona Skolu valdē analīzei un apstiprināšanai. Saņēmām uzaicinājumu ierasties sanāksmē, kurā bija paredzēta programmu apspriešana, taču sēde nenotika. Septembrī, kad interešu grupām vajadzēja sākt darbu, vēl nebija informācijas, kuras programmas tarificētas. Atkal devāmies uz Skolu valdi, meklējām papīrus. Uzzinājām skolai piešķirto finansējuma apjomu un atkal sākām revidēt programmas. No dažām nodarbībām vajadzēja atteikties, jo naudas bija mazāk, nekā solīja iepriekš.»
Vizuālās mākslas skolotāja Gita Razāne ir sašutusi: «Rudenī skolēni jau bija pieteikušies vizuālās mākslas pulciņā, nopirkuši materiālus. Nācās viņus sarūgtināt, jo nebija naudas interešu grupām.»
Arī skolas deju kopas palikušas ārpus interešu izglītības programmām. Mācību iestādes vadība tomēr atradusi iespēju nodrošināt deju grupu pastāvēšanu.
Skolu vadītājiem un interešu izglītībā iesaistītajiem pedagogiem nākas tērēt daudz laika un enerģijas, meklējot atbildes uz neskaitāmiem «kāpēc?». Tā notiek visā valstī, ne jau Bauskas rajonā vien.
