Bauskas rajona Tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kuras ietvaros ir notiesāta vainīgā persona Arnis Pluta par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas bija cēloniskā sakarā ar cietušā nāvi.
Bauskas rajona Tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kuras ietvaros ir notiesāta vainīgā persona Arnis Pluta par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas bija cēloniskā sakarā ar cietušā nāvi.
Arnis Pluta savu vainu kategoriski noliedza visu pirmstiesas izmeklēšanas laiku, arī tiesas sēdē atzina tikai to, ko nevarēja noliegt iesniegto pierādījumu dēļ. Viņš kategoriski noliedza alkohola lietošanu, kaut gan to apstiprināja daudz liecinieku, un tas lietā būtu atbildību pastiprinošs apstāklis. Tikai prokurora A. Circeņa profesionālā rīcība ļāva pierādīt 1999. gada maijā notikušās traģēdijas vaininieku, kurš kaut pēc pusotra gada saņēma pelnītu sodu. Tomēr neviens sods, lai cik bargs tas būtu, neatdos dēlu un vienīgo apgādnieku slimajai mātei.
Ja nav nožēlas…
Par šāda nozieguma izdarīšanu tiesu praksē bieži netiek piemērota reāla brīvības atņemšana, ja vainīgais savu vainu atzīst uzreiz un ar tālāko rīcību pierāda, ka ir izpratis izdarīto, cenšas kaut nedaudz novērst radušās sekas – ved cietušo uz slimnīcu, tiekas ar piederīgajiem, maksā bēru izdevumus, izprot izdarīto un to nožēlo. Šīs kategorijas lietās svarīgākā ir tieši vainīgā attieksme pret notikušo ne tikai juridiskās kvalifikācijas, bet arī cilvēcisko attiecību dēļ. Nevar vienādi sodīt autovadītāju, kurš no notikuma vietas aizbēg, slēpjas, nesniedz palīdzību, un to, kurš nožēlo izdarīto, kuru pat cietušie lūdz nesodīt.
Izteikumi ir jāpārdomā
Avāriju lietās cietušo personu subjektīvajai attieksmei ir liela nozīme soda noteikšanā. Piemēram, šajā krimināllietā visi procesa virzītāji cilvēciski izjuta žēlumu pret bojā gājušā māmuļu, taču neizprotama palika bojā gājušā jaunekļa tēva attieksme. Pirms šī gadījuma tēvs bija vairākkārt vērsies policijā, norādot, ka dēls viņu piekauj, ka vēlas, lai tas nemaisītos viņa dzīvē. Bija arī vairāki iesniegumi par šī tēva cietsirdīgo izturēšanos pret sievu un dēlu. Kad ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā šis, pēc tēva pavisam nesen rakstītā, neciešamais, jauneklis, tēvs pēkšņi atcerējās, ka dēls bijis vienīgais apgādnieks. Tēvs lūdza sevi atzīt par cietušo, pieprasīja milzīgas summas no vainīgās personas, apsūdz visu pasauli, arī prokuroru. Jūtot līdzi visiem cietušajiem, tomēr varbūt mums ikdienā vajadzētu apdomāt savu uzvedību, izteiktos apvainojumus un rīcību, jo, mainoties apstākļiem, varam nonākt neveiklā situācijā.
