Pirmo albumu «Tuvumā tālumā» laidusi klajā grupa «A-Eiropa».
Pirmo albumu «Tuvumā tālumā» laidusi klajā grupa «A-Eiropa».
Disks ierakstīts mūzikas izdevniecībā «Platforma Records», tajā iekļauta Latvijas mūzikas albumos jauna lieta – videoklips dziesmai «Belije ņebesa». Ar nosaukumu «Belije ņebesa» izdots šī albuma krieviskais variants.
Grupas «A-Eiropa» solistu Artūru Duboku daudzi atceras no 80. gadiem, kad viņš kopā ar Patrīciju dziedāja duetā «Austrumeiropa». Dziesma «Hei, mazā!» skanēja radio, televīzijā.
Tagad Artūrs atkal ir popularitātes viļņa augšpusē, pirmajās dienās pārdoti vairāki tūkstoši jaunā diska. Grupa «A-Eiropa» koncertējusi arī Bauskas rajonā: Vecumniekos, Skaistkalnē. Šīs uzstāšanās Artūrs atceras ar īpašu sirsnību: «Tie bija kolosāli koncerti, kuros bija atraisīta un labvēlīga publika.»
Vai tu esi labi pazīstams Krievijas klausītājiem?
– Ir noslēgts līgums par mana albuma «Belije ņebesa» izplatīšanu Krievijā. Maskavā esmu nodzīvojis sešus gadus, pazīstu turienes publiku.
Tur klausītājiem ir cita mentalitāte, viņi ir izlutināti, jo iespējas dzirdēt labu mūziku Krievijā ir ļoti lielas. Tomēr ceru atrast savu vietu mūzikas tirgū.
Cik nozīmīgs ir teksts tavās dziesmās?
– Katras dziesmas vārdi ir nākuši no dvēseles, no maniem pārdzīvojumiem, no dzīves. Vieni ir banālāki, citur teksts izveidojies poētisks, piemēram, dziesmai «Tuvumā tālumā», īpaši tās krievu variantam. Mūsu auditorija nav tikai jaunieši, mūzika patīk manai mammai, viņas draudzenēm. Ir domāts par koncertu tieši vidējai paaudzei.
Vai ir viegli nospēlēt koncertu?
– Pēc koncerta var ieiet grimētavā un paskatīties, kādas ir manas drēbes – no tām var izspiest ūdeni. Uz skatuves mēs sevi pilnībā atdodam publikai, pēc uzstāšanās esam emocionāli tukši. Ar pusslodzi nedrīkst strādāt. Vienreiz pievilsi savus klausītājus, tad viņu uzticību atgūt būs ļoti grūti.
Vai ir kas vēl palicis no vecās «Austrumeiropas»?
– Patrīcija ir Kanādā, man no viņas palikušas tikai atmiņas, bērns, ko audzinu, – Artūrs. Tas arī viss. Tāda ir dzīve. Tagadējā nosaukumā šis burts A – lai cilvēki paši domā, ko grib. Man tam nav īpaša izskaidrojuma.
Vai tev piemīt kādi netikumi?
– Kuram to nav? Es iemīlos pārāk bieži, nepiedodami daudz noticu cilvēkiem. Mani ļoti bieži ir piekrāpuši, īpaši sievietes. Ļoti žēl, ka mīlestība mūsdienās ir tik ļoti materializējusies. Zudušas maigas, romantiskas jūtas. Ļoti vēlētos satikt tādu cilvēku, kurš gribētu būt ar mani kopā mīlestības dēļ.
Vai bērnībā biji paklausīgs puika?
– Visu, ko teica vecāki, laidu gar ausīm. Tomēr savs vērtību mērs katram ir jāizstrādā. Kad mācījos Maskavā, studentu vidū bija narkomāni, «zālītes» pīpētāji, tādi, kuri nemitīgi dzēra. Tam ir jāstāv pāri, stingri jānosprauž mērķis, jāizvēlas, kas ir dzīvē svarīgāks, un uz to jātiecas. Man ir draugs, es redzu, kā viņš no narkotiku lietošanas lēnām mirst. Viņa likteni esmu izpaudis dažās savās dziesmās, tas arī viss. Palīdzēt var tikai katrs pats sev.
Kādas īpašības tu cilvēkos vērtē visaugstāk?
– Godīgumu, īpaši tas attiecas uz meitenēm. Drausmīgi nepatīk, ka piekrāpj. Mērķtiecību, nekad dzīvē nenodot savu sapni. Jebkurš, pat visnejēdzīgākais sapnis var piepildīties, vajag tikai ticēt, ticēt. Dzīve tevi var sist gadus piecus, desmit, līdz reiz izdosies tas, ko gribi. Trešais – mīlēt vecākus.
Cik tev ir svarīgs tavs skatuviskais tēls?
– Lieliski, ja uz skatuves vari būt tāds pats, kāds esi dzīvē. Jaunajā «A-Eiropā» nācās mainīt savu iekšējo pasauli, imidžu. Man nepatika iepriekšējā dzīve, tā bija ļoti materializējusies. Tad vienu rītu pamodos un pateicu sev: «Pietiek, tas nav man! Esmu mākslinieks, un man ir jārada mūzika.»
